Kad eksaktie izspiež radošos

Apmēram pirms diviem mēnešiem noformēju skolas mājas lapai materiālu ar jaunajām programmām 7.-9. klasei, kas stājušās spēkā no 2020./2021. mācību gada sākuma. Kā lielu pārsteigumu un reizē arī sarūgtinājumu uztvēru faktu, ka vadība pa kluso (mani neinformējot) daļai devīto klašu noņēmusi nost vizuālo mākslu, kā arī dizainu un tehnoloģijas (agrāk – mājturība), aizstājot šīs stundas ar trešo fiziku un trešo ķīmiju (nedēļā parasti šiem mācību priekšmetiem paredzētas 2 stundas). Sapratusi, ka nav liela jēga uzsākt pārliecināšanas sarunas ar direktori, nolēmu pret netaisnību “cīnīties” savādāk. Uzrakstīju publikāciju, ko ievietot skolas mājas lapā un sagatavoju galeriju ar uzdevumiem un apmēram 180 labākajiem šī gada 7.-9. klašu skolēnu darbiem, kurus pildot, bija nepieciešama radošā izdoma.

RADOŠUMS – MŪSU NĀKOTNE

20. gadsimta otrajā pusē zinātnieks Rodžers Sperijs (Roger Sperry) veica pētījumu, kuram pateicoties, ieguva Nobela prēmiju. Viņa mērķis bija noskaidrot abu smadzeņu pusložu atšķirīgās funkcijas. Tika atklāts, ka kreisā puslode atbild par tādām aktivitātēm kā loģiskā domāšana, matemātiskās darbības, analīze, klasifikācija, sistematizēšana, valoda un ilgstošā atmiņa. Savukārt labā puslode atbild par emocijām, fantāziju, iztēli, intuīciju, zemapziņu, veseluma un telpiskuma uztveršanu, simboliem un attēliem.

Vēl noteikti jāpiemin, ka abām smadzeņu puslodēm ir saikne ar rokām. Kreisā puslode atbild par labo roku, bet labā puslode – par kreiso roku. Tā kā sabiedrībā lielākā daļa ir labroči, gandrīz 95% pieaugušo cilvēku dominē kreisā smadzeņu puslode. Kurā tad mirklī rodas šī abu smadzeņu pusložu asimetrija, ļaujot kreisajai smadzeņu puslodei kļūt pārākai par labo?

Zinātniski pierādīts, ka apmēram līdz 10 gadu vecumam bērna domāšanu un izturēšanos daudz maz līdzīgi iespaido gan kreisā, gan labā smadzeņu puslode. Mazi bērni daudz fantazē, ir radoši, emocionāli un atraisīti, taču bērnam pieaugot, pamazām pārsvaru gūst kreisā puslode. Piemēram, tāds radošās darbības process kā iztēle, 12-14 gadu vecumā sasniedz maksimumu. Tāpēc, lai sekmētu skolēna radošuma attīstību, līdzās eksaktajiem mācību priekšmetiem pastāv literatūra, teātra māksla, vizuālā māksla, mūzika, dizains un tehnoloģijas (agrāk – mājturība). Vienā ziņā tie skaitās “vieglie” mācību priekšmeti, jo to laikā skolēns var gūt atelpu no sasprindzinājuma, brīvāk izpaust savas emocijas, bagātināt iztēli un mēģināt rast nestandarta risinājumus saviem radošajiem darbiem, taču jāatzīst, ja vēlamies izaudzināt vispusīgi attīstītu cilvēku, šie mācību priekšmeti ir tikpat svarīgi kā eksaktie.

Kopš 2002. gada, kad iznāca Ričarda Florida (Richard Florida) grāmata The Rise of the Creative Class, kurā izklāstīts par nākotnes ekonomikas dzinējspēkiem, tieši radošums kļuvis par galveno resursu, kas nosaka ikvienas nozares attīstību. Skandināvu pētnieki jau ir pateikuši, ka viņu valstu un Baltijas valstu nākotnes lielākais izaicinājums ir radošās industrijas, kas balstās uz nemateriāliem resursiem, proti, zināšanām, radošām idejām un inovācijām.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka skolā radošuma sekmēšanai jāpiegriež lielāka vērība, nekā varbūt tas ir darīts līdz šim. Ja mūsu valstī šobrīd tiek deklarēts, ka trūkst eksakto zinātņu speciālistu, tas nenozīmē, ka jāatsakās no vizuālās mākslas, mūzikas vai dizaina un tehnoloģiju priekšmetu apguves pamatskolas posmā, to vietā ieliekot papildus fiziku, ķīmiju vai matemātiku. Lai nākotnē mūsu skolu absolventi veidotu savu biznesu, viņiem nepietiek ar “plikām” zināšanām, kas iegūtas, darbojoties pēc paraugiem un tos atdarinot. Viņiem vēl papildus jābūt radošiem. Pat Alberts Einšteins ir teicis, ka “iztēle ir svarīgāka par zināšanām. Zināšanas ir ierobežotas, turpretī iztēle spēj aptvert visu pasauli, veicinot progresu un evolūciju”.