Cilvēku ziņkārība ir neizmērojama

Meitas dzīvoklī turpinājām remonta darbus. Vīrs cementēja vannas istabu, bet es ik pa laikam zāģēju plastmasas apdares plāksnes tualetes griestiem un montēju griestus. Tā kā ārā bija ļoti silts, logi tika turēti atvērti. Mūsu darbs ne pavisam nebija trokšņains un uzmanību piesaistošs.

Vienu brīdi, beigusi zāģēt, piecēlos no tupus stāvokļa un pamanīju, ka pie mūsu loga (dzīvoklis atrodas 1. stāvā) pienākusi kaimiņiene. Ieraudzījusi mani, viņa pieliecās pie puķu dobes, kas atrodas līdzas mūsu logam un droši vien pēdējos 20 gadus, kamēr te dzīvoja īrnieki, netika ravēta. Tātad – kaimiņiene pieliecās un sāka imitēt, it kā atnākusi ravēt šo dobi. Bet patiesībā nolūks jau bija cits – ieskatīties pa logu mūsu dzīvoklī (to zinu, jo pagājušajā gadā viņa vairākas reizes līdzīgā veidā pie mūsu logiem nāca it kā sauļoties). Aizrāvu logiem priekšā aizkarus un pēc dažām minūtēm lielā ravētāja bija jau pazudusi. Cilvēku ziņkārība ir neizmērojama.

Nolēmu, ka brīvajā laikā šo kādreizējo puķu dobi izravēšu un sastādīšu puķes. Tad vairs kaimiņienei nebūs iemesla slapstīties gar mūsu logiem.