|
Mūžīgās jaunības posts Lasīju grāmatu par sievietes biedu. Šajā reizē tā bija nevis novecošana, bet nenovecošana (grāmatas vērtējums šeit).
Kā akmens klints galā Pēdējā laikā arvien biežāk sevi pieķeru pie domas, ka manī zudusi degsme pēc vasaras atgriezties skolā. Domas par skolu mani dzen izmisumā un tukšumā. Laikam pārāk ilgi tur esmu turējusies. Pēc ieilgušajām attālinātajām mācībām jūtos kā akmens klints galā, kuru viegli lejup var nogrūst jebkurš, pat neliels garāmgājēja spēriens. Ir pienācis vecums, kad tu saproti, ka profesionālajā jomā neesi pietiekami novērtēta un arī karjeru skolā vairs neizveidosi. Pēc 50 tu esi norakstīts cilvēks arī jauna darba meklējumos. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
