Pēc izstādes nosaukuma nav īsti skaidrs, kurš laika periods tiek pārstāvēts. Manuprāt, nosaukumu vajadzēja precizēt ar skaitļiem – “Telefoni Vidzemē. 1895 - 1950”

Elegantā stilā iekārtotajā izstāžu zālē izlikti aptuveni 80 sienas un galda telefoni. Lielākā daļa no tiem pieder kolekcionāram Valdim Hofmarkam (telekomunikāciju inženieris, inženierzinātņu doktors) un tikai neliels skaits – Ogres muzejam.

Valdim Hofmarkam ir plašākā telefona aparātu kolekcija Latvijā – 140 telefona aparāti. Bez tiem viņš kolekcionē arī tehnisko literatūru, telefonu grāmatas un senlaiku fotogrāfijas ar telefoniem. Pirmais telefona aparāts pie viņa nonāca pirms 35 gadiem, un tas arī bija liktenīgais atspēriena punkts, kas radīja vēlmi izzināt vairāk par telefonu attīstības vēsturi.

 

Telefona pirmsākumi

Ja runā par telefoniem, tad noteikti jāpiemin Aleksandrs Greiems Bells. Pilnveidojot aparatūru kurlmēmo apmācīšanai, viņš 1876. gadā izgudroja pirmo telefonu. Pie izgudrojuma, cenzdamies apsteigt konkurentus, kuri darbojās tajā pašā jomā, tika pavadīti četri gadi. Bells apsteidza savus sāncenšus tikai par dažām dienām.

1878. gadā Bells nodibināja sabiedrību, kas uzsāka masveida telefonu ražošanu.

Līgums, kas tika noslēgts ar Bella telefona firmu, noteica, ka pirmā telefonu centrāle Rīgā jānodod ekspluatācijā 1882. gada 1. jūlijā. Tās abonentu skaits sākumā bija neliels – 1888. gadā vien 474, 1889. gadā – 1070. Rīgas telefona tīkla izveide sekmēja telefona tīklu un atsevišķu līniju tapšanu citviet Latvijā. Piemēram, Ogrē pirmie divi telefoni parādījušies 1909. gadā. Viens no tiem atradies Ogres aptiekā (tajā pašā, kurā bija uzfilmēta Martas Ozolas un Andreja Bangas satikšanās epizode filmā “Ilgais ceļš kāpās”), bet otrs telefons atradies Ogres mežniecībā (tagad Upes 16).

1930.-tajos gados, vērtējot telefonizācijas attīstības rādītājus - telefona aparātu skaitu uz 100 iedzīvotājiem, Latvija ieņēma 16.-to vietu pasaulē.

 

L.M.ERICSSON Ražots Zviedrijā 1906. gadā. Pirmais telefons Ogrē, atradās Ogres mežniecībā (tagad Upes 16). Šo privātās lietošanas tīklu izmantoja vairākas apkārtnes muižas, mežniecības un papīrfabrikas.		PTVGD Pirmais Latvijā ražotais telefona aparāts no 1922. līdz 1925. gadam.
DEUTSCHE TELEFONWERKE (pirms tam) ROBERT STOCK & CO Ražots Vācijā. Iepirkts Latvijā 1920. gadā. Telefona augšpusē iemontētajam mikrofonam iespējams mainīt augstumu, to pavirzot uz leju vai uz augšu.		L.M.ERICSSON Ražots Zviedrijā no 1901. līdz 1930. gadam. Sienas telefona fragmentā redzami cipari, uz kuriem novietojot bultu, telefons zvana konkrētam adresātam, līdzīgi kā mūsdienu mobilajā telefonā, nospiežot vienu ciparu ātrajos zvanos.

PTVGD, PTDGD, VEF

Latvijā ražots komutators no 1925. gada.

 

L.M.ERICSSON Ražots Zviedrijā no 1892. gada. Tika dēvēts par Eifeļa torni vai arī šujmašīnu.

DUNYACH & LECLERT Ražots Francijā no 1910. gada. Izlietnes aizbāznim līdzīgais klausules papildinājums izgatavots, lai telefona sarunu varētu klausīties trešais cilvēks, tas ir, līdzās stāvošais.

VEF Ražots Latvijā no 1949. līdz 1950. gadam. Iespējams, ka burti līdzās cipariem uz ciparnīcas norādīti, lai atvieglotu telefona numura iegaumēšanu (numuru atceras kā burtu savienojumu).

VEF Ražots Latvijā no 1929. līdz 1940. gadam. Montieru telefonam apvienota klausule ar ciparnīcu.