2021. gada Lieldienas Ogre sagaidīja ar 18 lielām apgleznotām olām, kas bija izvietotas visā pilsētas teritorijā. Uz Lieldienu olām attēloti motīvi no Vilhelma Purvīša (1872.- 1945.) gleznām. Mākslinieks ir ogrēniešu novadnieks, jo dzimis un pirmos sešpadsmit gadus pavadījis Zaubes pagasta “Vecjaužos” – tagadējā Taurupes teritorijā (Ogres novads), tāpēc Ogre popularizē mākslinieka darbus.

Vilhelms Purvītis ir nozīmīgs mākslinieks latviešu mākslas vēsturē, jo ir viens no pirmajiem, kas iedibināja ainavas žanra tradīcijas, savos darbos attēlojot Latvijas dabu. Viņa radīto darbu skaits mērāms tūkstošos, taču daudzus no saviem darbiem mākslinieks publiskajās izstādēs nerādīja un rūpīgi krāja savā dzīvoklī. Liela daļa darbu gāja bojā 1944. gada vasarā aviācijas uzlidojumu laikā Jelgavā. Vēl noteikti jāpiemin, ka Vilhelms Purvītis īstenoja savu ieceri, izveidojot Latvijas Mākslas akadēmiju. Pēc tam viņš vairākus gadus bija šīs augstskolas rektors.


Pasākuma “Ceļo Ogre” ietvaros tika atklāta Ogres mūziķu un mākslinieku apgleznoto pastkastīšu izstāde. Nofotografēju interesantākās.


Ir vērts aiziet uz pilsētas muzeja kārtējo izstādi, jo tiek dāvāta iespēja uzzināt, kādi cilvēki dzīvo tev līdzās. Izrādās, ka ogrēnieša Jura Ramba vairākus ģimenes locekļus pazīstu jau sen, bet par viņa aizraušanos ar seno motociklu restaurāciju nekad iepriekš nebiju dzirdējusi. Tieši Juris Ramba bija galvenais iniciators un organizators starptautiskiem pasākumiem “Kurzemes riņķis”, kuros piedalījās motobraucēji ar saviem motocikliem, kas ražoti vēl pirms otrā pasaules kara, kā arī pēckara gados.

Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies motociklu restauratori no Latvijas, Igaunijas un Somijas. Pateicoties tam, ne tikai muzeja zāle, bet arī Ogres pilsētas centrs, pārvērtās par seno spēkratu izstādi.

Juris Ramba - vīrs cepurē, kas pacēlis roku.


Neatceros ne universālveikala Bērnu pasaule kādreizējo telpu izvietojumu, ne skatlogu iekārtojumu. Atceros vien bērnišķīgo sajūsmu, ko baudīju, lūkojoties kustīgajās skatloga lellēs. Protams, ka tajā laikā pat neienāca prātā doma, vai tas ir viena cilvēka vai arī dizaineru grupas darba rezultāts.

1964. gadā mākslinieks Adrians Pabians kļuva par universālveikala Bērnu pasaule skatlogu noformētāju. Viņam tika dots uzdevums iekārtot galveno skatlogu pie veikala ieejas atbilstoši kāda daiļdarba motīviem. Tā radās “Dakteris Aikāsāp”, “Buratīno”, “Gulbis, vēzis un līdaka”, “Cirks”, “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”.

Tā kā Adrians Pabians labi pārzināja mehāniku un elektroniku, viņš spēja radīt kustīgas lelles, kas patīkami pārsteidza ne vien bērnus, bet arī pieaugušos. Kā izrādās, visas lelles mākslinieks gatavojis pats. Pat apģērbus tām esot šuvis.

Pēdējie kustīgie tēli veikala skatlogā skatītājus priecēja vēl 90-to gadu sākumā. Diemžēl līdz mūsdienām lelles gandrīz nav saglabājušās. Pat profesionālas fotogrāfijas gandrīz nav pieejamas. Par dažām lellēm liecina vien paša mākslinieka bildētais.

Lekciju lasīja mākslas zinātniece Irēna Bužinska.

Attēli ņemti no interneta.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Lai kā mēs nevēlamies, bet jāpieņem, ka laika gaitā vērtības mainās. Arī morālās.