Kristīne Kligina neraksta dienasgrāmatu, kā ierasts, bet gan to glezno - vairāku dienu garumā tverot vienu un to pašu jūras ainavu, kas katrreiz atklājas citādā dabas noskaņā.

 

 


Zīmējumu izstāde “Iemiesotā doma”

 

Gustavs Klucis.

Ģipša galvas zīmējums / 1913-1914

 

Miervaldis Polis. 

Modelis / 1969-1975

Elīna Zunde.

Modelis / 2009

Pēteris Kalve.

Tušas zīmējums / 1907

Edgars Jēriņš.

Praels ar medījumu Rinebekā / 2008

 


Dzīvā Sudraba muzeju, kas atrodas Limbažu vecajā Rātsnamā, radījis sudrabkalis Oļegs Auzers (1950-2021).

Mākslinieks izpaudies smalki izstrādātos lielformāta darbos, tādā veidā nojaucot robežas starp juveliermākslu un tēlniecību. Viņš sudrabu pasniedz nevis kā aukstu metālu, bet gan kā dzīvu mākslas darbu ar dziļu filozofisku jēgu un stāstu, tāpēc muzejam arī dots nosaukums “Dzīvā Sudraba muzejs”.

 


Sēdēju uz soliņa un baudīju Vinsenta van Goga gleznu multimediālo versiju. Krāsu viļņošanās un gleznu elementu kustība pa visām telpas virsmām bija tik iespaidīga, ka baidījos pazaudēt līdzsvara sajūtu, ja stāvētu kājās.

 

 

 

Jāatzīst, ka Leonardo da Vinči multimediālo izstādi noskatījos pēc Vinsenta van Goga izstādes. Diemžēl tā nelikās tik krāšņa un mani neuzrunāja, jo izmantotie optiskie efekti, manuprāt, nesaistījās ar šo mākslinieku.

Lai gan saprotu, ka šīs izstādes apmeklē arī ārzemnieki, tomēr labāk vēlētos, ja fona teksts būtu bijis latviešu valodā.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Laiks skrien vēja spārniem. Jāizbauda katra minūte, kas dota.