No 5 zirņiem piešķiru

Pirms lokdauna, kad Latvijā uz trīs nedēļām aizvēra ciet visus, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, paspēju nopirkt trīs grāmatas. Šī bija pirmā, ko izvēlējos lasīt, jo anotācijā uzrunāja kāda vērtētāja citāts – “… izlasīju to divos vakaros…” Sapratu, ka varētu būt interesanta. Iesāku lasīt pirms iešanas gulēt ar cerību, ka kādā mirklī iemigšu, taču grāmata mani nelaida vaļā. Lasīju visu nakti līdz pat rītam, kamēr pabeidzu.

Kriminālromānā figurē divi galvenie varoņi - gleznotāja Alīša un psihoterapeits Teo. Par Alīšu mēs uzzinām no dienasgrāmatas, ko viņa uzsākusi rakstīt apmēram pusotru mēnesi pirms vīra nāves, bet Teo ir galvenais stāstījuma virzītājs.

Alīša ļoti mīl savu vīru Gabrielu, taču kādu vakaru pēc vairāku šāvienu atskanēšanas, policija jauno sievieti ar grieztām brūcēm atrod līdzās nogalinātajam vīram. Uz grīdas mētājas nazis un pistole ar viņas pirkstu nospiedumiem. Pēc visa šī traģiskā notikuma sieviete pārstāj runāt. Kad Alīšu izlaiž no slimnīcas un līdz tiesai nosaka mājas arestu, top glezna ar pašportretu, kurai tiek dots grieķu mitoloģijas tēla Alkestīda nosaukums. (Alkestīda labprātīgi ziedo dzīvi sava vīra labā, iedama nāvē viņa vietā). Pēc tiesas lēmuma Alīšai tiek noteikta piespiedu ārstēšana psihiatriskajā slimnīcā Grovā.

Psihoterapeits Teo ir pārliecināts, ka ir īpaši kvalificēts speciālists, tāpēc spēs palīdzēt Alīšai izārstēties. Tikai pēc sešiem gadiem, ko sieviete pavadījusi Grovā, atbrīvojas tiesu psihoterapeita vieta, uz kuru tik ilgi ir gaidījis Teo. Nokļuvis savā jaunajā darbavietā, viņš ne tikai individuāli sāk strādāt ar Alīšu, bet, gluži kā detektīvs, mēģina izzināt viņas pagātni, tiekoties ar dažiem cilvēkiem, ko Alīša pazina.

Kriminālromāns par mīlestību, nodevību, bērnības traumām, dziļi slēptām sāpēm un bailēm. Romāns, kura atrisinājums nav paredzams iepriekš. Tas lasītāju noteikti pārsteigs.

 

Citāti

Kāpēc Teo izvēlējās psihoterapeita profesiju? “Patiesībā mani motīvi bija daudz savtīgāki. Gribēju palīdzēt pats sev. Domāju, ka to var attiecināt uz lielāko daļu cilvēku, kuri izvēlas darbu garīgās veselības jomā. Mūs pievelk šī konkrētā profesija, jo paši esam slimi – mēs studējam psiholoģiju, lai izārstētu sevi.”

“Personības attīstība nenorit izolēti, bet gan mijiedarbībā citam ar citu – mūs veido un nosaka nepieredzēti un neatminami spēki, precīzāk sakot, mūsu vecāki.”

“Mēs visi esam veidoti no divām daļām – labās un ļaunās – un vesels prāts spēj tikt galā ar šo divpusību un veiksmīgi žonglēt starp labo un ļauno. Garīgā slimība nozīmē tieši nespēju šādi koordinēt savu rīcību – slimībā mēs zaudējam kontaktu ar savu nepieņemamo daļu.”

“Vai piekrīti, ka sniegs patiešām ļoti simboliska dabas parādība? Tas noslēpj visas pēdas.”

“Tā ir briesmīga sajūta – sāpes, ko izraisa mīlestības trūkums.”