Patīkamais noslēpums

Pēc vairāku gadu pārtraukuma iegāju draugiem.lv. Samulsu, ieraugot divus gadus vecu vēstuli: “Labdien, te raksta … Nezinu, vai atceraties mani, bet gribēju atzīties, ka jūs man vienmēr esat patikusi vairāk kā tikai skolotāja. Nezinu arī, kad šito izlasīsiet, bet nu vienalga.” 

Visu skolā pavadīto gadu laikā skolēnu bijis pārāk daudz, lai atcerētos rakstītāju. Lai gan šo vēstuli neuztvēru nopietni, tik un tā visu dienu jutu virmojam sev apkārt patīkamu noslēpumu.