No 5 zirņiem piešķiru

Reičelai ir 33. Viņa pirms diviem gadiem šķīrusies no vīrieša, kuru neprātīgi mīl vēl joprojām; viņai nav bērnu; viņai nav savas mājvietas; viņa ir atlaista no darba; viņa jau četrus gadus ir alkoholiķe un nespēj pati ar sevi tikt galā, lai izietu no šī depresīvā stāvokļa.

Katru darba dienu Reičela ar vilcienu mēro gandrīz stundu garo ceļu uz Londonu. Ik reizi, kad vilciens apstājas pie sarkanā signāla, Reičela cenšas ieraudzīt līdzās sliedēm esošās mājas iemītniekus. Viņa pat izdomājusi šim laimīgajam laulātajam pārim vārdus – Džesa un Džeisons. Reičelai ļoti patīk šī vieta, jo pirms diviem gadiem viņa dzīvoja pavisam netālu tieši tādā pašā mājā. Tagad tur mitinās viņas bijušais vīrs Toms ar savu jauno sievu Annu un mazo meitiņu.

Kādu dienu Reičela tiek ievilkta kādā nepatīkamā notikumā, bet, diemžēl, viņa neko neatceras, jo bijusi “galīgi pillā”. Reičelai rodas vēlme uzzināt, kas īsti atgadījies tajā vakarā, tāpēc viņa uzsāk savdabīgu “izmeklēšanu”.

Trilleris, kurā skartas tādas tēmas kā apsēsta mīlestība un nodevība, vardarbība ģimenē un bailes, atkarība no alkohola un personības degradēšanās, pagātnes noslēpumi un meli, kā arī mātes instinkti.

Pēc grāmatas 2016. gadā tika uzņemta filma The girl on the train.

 

Citāti

“Dzīve nav teikums, un nāve nav iekavas.”

“(..) e-pasta vēstule – mūsdienu versija klasiskajam lūpu krāsas traipam uz apkaklītes.”

“(..) tieši tas man patīk vislabāk – varas apziņa pār kādu. Tā ir fantastiska izjūta.”

“(..) dzīvē izplēstie robi ir paliekoši. Mums jāapaug tiem apkārt kā koku saknēm ap betona bluķiem, jāizspraucas cauri šiem tukšumiem.”

“Cilvēki, ar kuriem tev ir kopīga pagātne, nelaiž tevi vaļā, un, lai kā tu censtos, nav iespējams izpīties no senajām saitēm, nav iespējams izrauties brīvībā. Varbūt pēc kāda laika tu pārstāj censties.”

“Ja  neizpaudīšu savu noslēpumu, tas mani sagrauzīs. Izmisīgais tukšums dvēselē pletīsies lielāks un lielāks, līdz aprīs mani.”