Kara laika medicīna

Vakar sazvanīju 8330 un pieteicu covid-19 laboratorijas vizīti uz vecāku mājām, jo ģimenes ārste izrakstīja nosūtījumu. Šodien pēcpusdienā bija klāt. Kad māsiņa nonāca lejā no vecāku dzīvokļa, gaidīju viņu pie kāpņutelpas ārdurvīm. Teica, lai tēvs dzerot ūdeni, jo viņa miesa esot galīgi izžuvusi. Kā lai iebaro, ja viņš nevar norīt ne ēdamo, ne dzeramo? Jau četras dienas neko nav ēdis un gandrīz nav dzēris.

Vakar atbraukusī ātrās palīdzības feldšere teica, lai turam mājās, cik iespējams ilgi. Paši saprotam – gandrīz 80 un pie tam ar Parkinsona kaiti. Kas ar viņu slimnīcā ņemsies? Bet kā lai tēvā iedabū šķidrumu? Ģimenes ārste pa dienu sazvanāma apmēram 3-4 stundas, tāpēc uz viņu paļauties nevar. Pie tam gaidīt nākamās dienas darbalaiku ir pārāk riskanti.

Meita ieteica, ka varot uzlikt sistēmu, jo pagājušajā vasarā pēc 3. kursa izgāja divu nedēļu praksi slimnīcā. Kad redzi, ka tuva cilvēka dzīvība izdziest, un neviens profesionālis viņam nevar palīdzēt, tu ķeries pie jebkura salmiņa. Arī tāda, kas līdzinās kara laika medicīnai.