No 5 zirņiem piešķiru

 

 

Romānu vērts izlasīt. Ne velti tas latviešu valodā piedzīvojis četrus izdevumus.


Grāmatnīcu apmeklēju regulāri, tāpēc grāmatu “Pūķa ķērājs” biju pamanījusi jau pasen. Izlasot uz otrā vāka anotāciju, vēlmi nopirkt apcirta viens vienīgs vārds – Afganistāna. Tā man asociējās ar citādo (nepieņemamo) pasauli, musulmaņiem, terorismu, bēgļiem un karu, kurā 80-tajos gados krita nelaimīgo kārti izvilkušie padomju armijā iesauktie latviešu puiši. Tā nu sanāca, ka pagājušajā gadā, mācoties 12. klasē, dēlam angļu valodas stundā tika uzdots izlasīt šo grāmatu. Kad apvaicājos, kāda tā ir, viņš neiedziļinājās sižeta izklāstā, - vien pateica, ka laba. To paturēju prātā un pavisam nesen, apmeklējot grāmatnīcu, nopirku.


Romāns veidots kā galvenā varoņa Amīra stāstījums. Savā galvā sižetu sadalīju trīs daļās: bērnība Afganistānā, dzīve Amerikā, atgriešanās Afganistānā. Ja pirmā un trešā daļa neļauj grāmatu nolikt malā, tad vidusdaļa (gandrīz 100 lappuses) šķita bezgala garlaicīga. Nevarēju izprast, kāda šai sižeta līnijai saikne ar grāmatas nosaukumu. Pie tam, lasot vidusdaļu, likās, ka autors romāna kulmināciju jau sasniedzis pirmajā daļā. Vienu brīdi pat radās sajūta, ka romāna beigas ir paredzamas. Daļēja taisnība man bija, taču es negaidīju, ka otra, vēl lielāka kulminācija būs sagaidāma romāna noslēgumā.


Romāns ir par draudzību starp Amīru un kalpa zēnu Hasanu; par nodevību (drīzāk divām nodevībām); par centieniem iegūt atzinību un mīlestību tēva Bābā acīs; par netīkamām atmiņām, kas seko līdzi visu turpmāko dzīvi; par iespēju savu bērnības kļūdu labot; par dzīvi Afganistānā pirms kara un kara laikā.

 

P.S. Nedaudz traucēja neiztulkotie persiešu vai afgāņu valodas vārdi, kas caurvija romānu. 

 

Citāti

“Tevis dēļ kaut tūkstoš reižu!” (Šo citātu varētu nosaukt par romāna galveno moto.)
“(..) nav taisnības bieži teiktajam par pagātni, ka no tās ir iespējams tikt vaļā. Tomēr pagātne rod savu ceļu atpakaļ.”
“(..) ir tikai viens grēks, tikai viens. Un tā ir zādzība. Katrs grēks ir tikai kāds zādzības paveids. (..) Nogalinot kādu cilvēku, tu nolaupi viņa dzīvību. (..) Melojot tu nozodz kāda cita tiesības uz patiesību.”
“Bērni nav nekādas izkrāsojamās grāmatiņas. Tu nevari izkrāsot viņus ar savām mīļākajām krāsām.”
“(..) tā bija iespēja kļūt par kādu, uz kuru skatās, nevis kuru redz, kurā ieklausās, nevis kuru dzird.”
“Runā, ka pastāvot brālība starp cilvēkiem, kas ēduši no vienas krūts.”
“Karā kaunam nav vietas. (..) nav taisnība. Karš neatceļ goda jūtas. Karā tās ir nepieciešamas pat vairāk nekā miera laikā.”
“Tas varbūt nav godīgi, ka tas, kas notiek dažās dienās, dažkārt pat vienā vienīgā dienā, var mainīt visu dzīvi (..)”
“Vienmēr ir iespējams atkal kļūt labam.”

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

  autores atbalstam