Iekšā laidēja un durvju virinātāja (2)

Šodien otrā dežūras diena skolas izlaidumos. Sapratu, ka man šis jaunais “iekšā laidējas un durvju virinātājas” amats pat patīk. Iedibināju kārtību. Kavētājus zālē ielaidu tikai aplausu laikā, nevis kā citos pasākumos, kur skatītāji atļāvās staigāt šurpu turpu, kad vien ienāca prātā.

Bija kāds gandrīz stundu nokavējis pāris, kas man pārmeta, ka neielaidu zālē uzreiz, kā pienāca pie durvīm. Mašīnā, redz, palikuši divi guļoši bērni, tāpēc viņi nākot tikai apsveikt. Es šokā: “Kā Jūs varējāt atstāt mašīnā bērnus vienus pašus?’’ Atbilde: “Bet viņi taču guļ.” Johaidī! Teicu, lai tēvs iet dežūrēt pie mašīnas, kamēr māte sveiks absolventu. Jaunā sieviete dusmīgi noburkšķēja: “Kas mūs te mācīs.” Strupi atteicu: “Esmu skolotāja, tāpēc arī mācu!”