Laivu parāde

Kaut arī neesmu tuvos draugos ar ūdeni, aizstāvot skolas godu, nācās piedalīties ikgadējā laivu parādē pa Ogres upi. Iespējams, ka organizatori nemaz nebija izpētījuši izvēlēto maršrutu, jo maršruta sākumposmā sekluma dēļ laivu vajadzēja stumt, pašiem brienot pa ūdeni. Savai komandai izteicu piedāvājumu izcelt gumijas laivu krastā un pa krastmalu laivu aiznest līdz vietai, kur upe kļūst dziļāka. Izrādās, ka mēs vienīgie bijām tik atjautīgi. Pārējie, kamēr mēs viņus apdzinām, kājas mežģīdami, brida pa akmeņaino upi vairākus simtus metru.

Lietainais kino

Vakarā, kad satumsa, Zilo kalnu pakājē tika rādīts brīvdabas kino. Pamatīgi lija, bet es, paslēpusies zem liela lietussarga, sēdēju uz makšķernieka soliņa, grauzu Fazer dāvātos sausiņus un skatījos bērnu filmu “Vecā dārza noslēpums” (vērtējums šeit). Pats labākais, ka filma tika rādīta pavisam netālu no tās vietas, kur filmēta.