|
Vainas apziņa (1.) Vainas apziņa tik klātesoša. Dēls mierināja, ka nevaram ietekmēt situāciju. Māte noraudājusies, jo tēvam esot palicis sliktāk. Neko nevarot norīt – viss nākot atpakaļ. Un pirkstu gali palikuši zili. Piekritusi, ka tiek pieslēgta plaušu ventilācija un ievietota barošanas zonde. Visbeidzot saslēgts ar daudzajām caurulītēm, tēvs mammai pārmetoši pajautājis: “Ko tu ar mani izdarīji?” Zvanot mierināju, lai tikai nevaino sevi, jo darījusi visu, kas bijis viņas spēkos. Mammai tik ļoti šobrīd pietrūkst mans klātesošais atbalsts. Raudāju.
Ceļojums uz Lisabonu (2. diena) Atlantijas okeāns demonstrēja savu varenību, no visa spēka viļņus triecot pret stāvajiem klinšu krastiem.
Ceļojuma apraksts šeit. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |