Džila Santopolo “Gaisma, kuru mēs pazaudējām”24.01.2022.Tēma: ŠIS UN TAS → Vērtējumi un atsauksmes → Grāmatas
Uzķēros kā zivs uz āķa, izlasot otrā vāka pašu pēdējo teikumu – “Kad vienā stāstā satiekas romāni Viena diena un Pirms tevis.”
Lasot galvenās varones Lūsijas stāstījumu, atcerējos Stīva Hārvija grāmatu “Rīkojies kā sieviete, domā kā vīrietis.” Tajā ir uzskaitītas trīs galvenās lietas, kas motivē vīriešus realizēties: kas viņi ir, ko viņi dara un cik daudz pelna. Kamēr vīrietis nebūs sasniedzis izvirzītos mērķus visās trijās jomās, viņš būs pārāk aizņemts, lai ar nopietniem nolūkiem pievērstos sievietei.
Vai vienlaikus iespējams mīlēt divus vīriešus? Tikai atšķirīgi. Emocionāli smalks mīlestības romāns ar vērtīgām pārdomām par izvēlēm, kas tapis četru gadu garumā. Laikā, kad autore pati piedzīvoja attiecību beigas, kaut sākumā šķitis, ka tās ilgs mūžību.
Grāmata, kas jālasa vienā elpas vilcienā.
Citāti “Dažreiz mēs pieņemam lēmumus, kas attiecīgajā brīdī šķiet pareizi, taču vēlāk, atskatoties atpakaļ, izrādās, ka tie bijuši acīmredzami kļūdaini. Citi lēmumi izrādās pareizi, arī atskatoties.” “Problēma ar dzīvošanu tagadnē ir tāda: tā pēc definīcijas nozīmē, ka tev nav nekādu nākotnes plānu.” “Vai mums katram ir kāds noteikts labuma mērs, ko saņemam šajā pasaulē?” “Mīlestība to panāk. Tā liek cilvēkam sajusties nebeidzamam un neievainojamam, it kā visa pasaule būtu atvērta viņa priekšā, viss būtu sasniedzams un ikviena diena būtu brīnumu pilna.” “Man likās, ka kāds ir izvilcis vannas korķi un visa mūsu kopdzīve aizplūst projām vienā straujā virpulī.” “Tu gribēji, lai es atteiktos no saviem sapņiem tevis dēļ, lai gan pats nebiji gatavs darīt to pašu manis dēļ, pat neapsvēri kompromisa iespēju, pat nebiji aprunājies par to ar mani.” “(..) mēs atklājam savu patieso būtību tikai tiem cilvēkiem, kuri mums ir vissvarīgākie.” “Lai pārdzīvotu šķiršanos no viena puiša, ir vajadzīgs cits puisis.” “Kad mēs bijām kopā, es allaž jutos tā, it kā es tevi iegrožotu, kad tu vēlējies lidot.” “Ir cilvēki, kurus mēs satiekam dzīves laikā un kuri, nozūdot no mūsu redzesloka, nozūd uz visiem laikiem. Pat ja mēs viņus vēl kādreiz satiekam, tā ir tikai ātra un pavirša saskriešanās – sveiki, kā iet? Un ir citi cilvēki, ar kuriem satiekoties attiecības atsākas tieši no tās pašas vietas, kurā ir pārtrūkušas. Komforta līmenis – tā vien šķiet, ka laiks vispār nav gājis uz priekšu.” “Zinātnieki apgalvo, kas smaržas ir viens no spēcīgākajiem atmiņas stimuliem, kas mums ir doti. Es tam pilnīgi ticu. Iespiedusi seju tavā kreklā, es tiku atsviesta atpakaļ laikā.” “Man šķiet, ka ikvienam nākas veikt attiecībās tādu kā riska analīzi. Cik laimīgs tu esi, apsverot, vai šīs laimes zaudēšana ir tā vērta, lai riskētu ar to un varbūt atrastu lielāku ar kādu citu.” “Man allaž likās, ka tu piederēji sev un ļāvi man sevi aizņemties tad, kad pats to vēlējies; tu nekad man nepiederēji pilnībā.” “Dažreiz dzīve šķietami aizrit rutīnā, virzīdamās teju vai sastingušā solī dienu no dienas, līdz kāds notikums liek apstāties, ievērot un saprast, ka ir pagājis milzum daudz laika kopš iepriekšējās apstāšanās reizes.” “Bieži vien es domāju par to, kā dzīves laikā mēs satuvināmies ar cilvēkiem. Drīzāk ar Cilvēkiem, ar lielo C. Ar tiem, pie kuriem vēršamies ārkārtas situācijās, - ar tiem, uz kuriem varam paļauties. Ja mums paveicas, tad vecāki ir mūsu pirmie Cilvēki. Pēc tam mūsu brāļi un māsas. Labākais bērnības draugs. Dzīvesbiedrs.” “Es mīlu (..) līdz zvaigznēm un atpakaļ.” “Mēs skatāmies uz visu caur savu personisko vēlmju un nožēlas, cerību un baiļu filtru.” |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |