|
Apskates objekti kartē ir sanumurēti.
10. Manastir Ostrog
900 metru augstumā virs jūras līmeņa klintī iekaltā Ostrogas klostera baltā fasāde pamanāma jau no liela attāluma.
Ar sarkanu apli parādīta vieta, kur redzama klostera baltā fasāde.
Klosteri 17. gadsimtā nodibināja metropolīts Vasilje, kas te ir arī apglabāts. Diemžēl 1920-tajos gados klosterī izcēlās ugunsgrēks. Visi dokumenti sadega, bet klosteri nācās atjaunot. Gide stāstīja, ka osmaņu armija ar varu no ģimenēm izņēma melnkalniešu zēnus. Tie tika trenēti kaujām, lai vēlāk uzbruktu saviem tautiešiem. Ir bijuši gadījumi, kad vecāki pēc īpašām zīmēm (dzimumzīmēm) osmaņu armijas kareivī atpazinuši savu dēlu. Tāpēc, lai armijā nepaņemtu vienīgo dēlu, vecāki to slepus nodeva klosterī. Ostrog klosteris ir vissvarīgākā kristiešu svētceļojuma vieta. Piekusušajiem svētceļniekiem, kas mēro garo ceļu kalnā, iespējams pārnakšņot līdzās klosterim, izmantojot klostera piedāvātos matračus un segas.
Ostrogas klosteris sastāv no divām daļām, veidojot divu alu baznīcas.
Lai nodrošinātu ūdens padevi, pāri kalniem vairāku kilometru garumā stiepjas trīs baltas, resnas caurules.
Līdzās klosterim svētceļniekiem pieejami matrači un segas.
11. Morača Morača ir lielākā upe, kas ietek Skadaras ezerā. Pie Moračas upes atrodas 13. gadsimtā celts Morača klosteris, kā arī galvaspilsēta Podgorica. Moračas upes kanjona dziļākā vieta ir ap 1000 metriem.
Moračas upes kanjona dziļākā vieta sasniedz 1000 metrus.
Moračas klosteris.
12. Tara
Taras upes kanjons atrodas valsts ziemeļos. Tas stiepjas 80 km garumā, sasniedzot pat 1300 metru dziļumu. Līdz ar to Taras kanjons skaitās visdziļākais Eiropā. Pāri kanjonam uzbūvēts 365 metrus garš tilts. 172 metrus zem tilta paveras aiza ar tirgīzzilu upes ūdeni. Pāri kanjonam adrenalīna cienītājiem iespējams pārbraukt trosē iekarinātā sēdeklī (Zip line). Durmitoru nacionālais parks, kuram cauri tek Taras upe, iekļauts UNESCO mantojuma sarakstā.
Taras kanjons. Skats uz abām pusēm no tilta.
13. Crno jezero Crno jezero (Melnais ezers) ir ledāju ezers, kas atrodas Durmitoru nacionālajā parkā netālu no Žabljak pilsētas. To ieskauj mežs un lieli kalni.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantoti Google maps karšu fragmenti.
Melnkalnē vietējie lauksaimnieki piedāvā medu ar riekstiem un žāvētiem augļiem.
Ciematā Njeguši var nobaudīt uz vietas gatavoto vītināto šķiņķi prošuto.
Klintī iebūvētajā Manastir Ostrog iespējams iegādāties mezglojumu ar krustiņu. Gide teica, ka mezglojums sastāv no 33 mezgliņiem. Manējā gan par pāris mezgliņiem mazāk.
Kotoras vecpilsētā tūristiem tiek piedāvāti dažādi kaķu suvenīri. Iedomājos, ka tas tāpēc, ka pilsētas nosaukums asociējas ar krievu vārdu kоt, kas tulkojas kā kaķis. Kaut gan jāatzīst, ka melnkalniešu valodā kaķis ir mačka.
Melnkalnes ziemeļos (Durmitoru nacionālā parka teritorijā) pamanīju savdabīgas koka būdiņas. Pieņemu, ka tās saglabājušās no senākiem laikiem.
Lai gan ziemas nav aukstas - pie jūras +13/+150C, bet kalnos nedaudz zem 00C, pie daudzām privātmājām bija redzamas malkas kaudzes.
Kādā ēstuvē pamanīju dekorus ar cilvēciņiem, kas izgatavoti no stieplītēm, tāss un niedrēm.
Visu nedēļu, kamēr ciemojāmies Melnkalnē, pa dienu karstums turējās ap un pāri +400C. Pēdējā naktī mūs aplaimoja negaiss, ar zibens šaltīm izgaismojot kalnus.
Lai aizgaiņātu mušas, kalnieši caurspīdīgos polietilēna maisiņos ieliek vairākas samīcītas folija “bumbiņas” un pielej klāt ūdeni. Tādus maisiņus izkarina terasē apmēram ik pēc viena metra.
Troksni ne tikai lauku apvidos, bet arī pilsētā rada sienāžu un cikāžu sisināšana.
Sajūsminājos par smalki izstrādātajām metāla podziņām, kas rotā melnkalniešu tautastērpus.
Cetinjes Etnogrāfiskajā muzejā iepatikās krāšņā lāde ar spoguli.
Braucot ceļojumos, vienmēr īpašu uzmanību pievēršu vietējiem amatniecības izstrādājumiem. Šoreiz nopirku adītas aitas vilnas zeķes ar rozītēm.
Melnkalnes galvaspilsētā Podgorica ievēroju skujkoku, kura skujas veido nelielus pušķīšus. Internetā uzgāju, ka tā ir Butānas jeb Himalaju priede, kas skaitās viena no skaistākajām dārza priedēm.
Kūrortpilsētā Budva pa ceļam uz pludmali ir tirgus būdiņas, kas man atgādināja 90-to gadu kooperatīvus. Dēls šo tirgus placi nosauca par humpalu trīsstūrīti. Te par nelielām naudiņām iespējams iegādāties Turcijā ražotus kruto firmu feikus – Tommy Hilfiger, Boss, Louis Vuitton, Christian Dior, Karl Lagerfeld. Turpmāk ar neticību noraudzīšos uz līdzcilvēkiem, kas demonstrēs savu turību ar dārgu firmu apģērbiem un aksesuāriem.
Pāri Taras kanjonam var nobraukt ar Zip line. Manējie izbaudīja, bet es nejutos droša, ka brauciena laikā spēšu nosargāt fotokameru, tāpēc atteicos. Brauciens vienam cilvēkam izmaksāja 30 eiro. Par bildēm vēl tika samaksāti 10 eiro. Kopumā par piecu minūšu bailēm tika iztērēti 100 eiro. Manuprāt, tas tomēr par šerpu.
Ekstrēma aktivitāte Budvas pludmalē – aiz motorlaivas trosē iesiets parašūts.
Gide teica, ka Casino Royale Splendid, kas atrodas Budvā, tika filmēta Džeimsa Bonda filma “Casino Royale”. Dēls vēlējās redzēt šo kazino, tāpēc palūdza māsu kā kompanjonu, jo divatā drošāk. Pēc apmeklējuma atzinās, ka Rīgā Olympic Voodoo Casino ir daudz lielāks un krāšņāks.
Foto no Džeimsa Bonda filmas.
Kazino atrodas 5 zvaigžņu viesnīcas pēdējā stāvā ar skatu uz Adrijas jūru.
|