No 5 zirņiem piešķiru

Lasot romānu, vietām saskatīju līdzību ar Bridžitu Džounsu (filma “Bridžitas Džounsas dienasgrāmata”) un arī ar sevi. Tas lika pasmaidīt.

Sūzana (45) jau kopš bērnības ierāvusies sevī un māk slēpt emocijas. Viņa sevi asociē ar feministi, jo dzīvo viena pati, ir “tēraudcieta, ar teflona pārklājumu un pilnībā kontrolē visus savas dzīves aspektus.” Sūzana uzskata, ka “feministe nekad labprātīgi nenonāks situācijā, kurā vīrietim ir iespējas viņu sāpināt”, tāpēc, neplānoti paliekot stāvoklī, kā ar nazi nogriež divpadsmit gadus ilgušās attiecības ar Ričardu, jo “attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem daudz neatšķiras no suņu apmācības, jābūt stingrai un neatlaidīgai.”

Tai pat laikā, kamēr Sūzana gaida savu pirmdzimto, viņa iesāk tiesas darbus ar brāli Edvardu (43) mammas atstātā testamenta sakarā. Edvards un Sūzana ir gana atšķirīgi, jo viens bērnībā ir mātes mīlēts un lolots, bet otrs – nē. Tas ir arī iemesls, kāpēc abi mūždien kašķējušies. Kaut arī Edvards ir divus gadus jaunāks par māsu, Sūzanas acīs viņš “emocionālās un psiholoģiskās attīstības ziņā atpaliek vismaz par gadiem trīsdesmit.” Viņš ir vājas gribas cilvēks, kas joprojām iestrēdzis pusaudža gados. Savukārt Edvards pārliecināts, ka Sūzana ir “kā melnais caurums, kurā pazūd viss prieks un jautrība.”

Līdz ar Sūzanas ķermeņa aprises pārmaiņām, pārmaiņas notiek arī Sūzanas uzskatos. Viņa sadraudzējas ar kaimiņieni Keitu un brāļa draugu Robu, un pamazām nomet savu ērkšķaino kaktusa “kažociņu”.

 

Citāti

“(..) patiesība vienmēr ir subjektīva, katram ir pašam sava versija.”

“Ja tu un tikai tu pati uzņemies atbildību par savu likteni, tad neviens nevar tevi pievilt.”

“(..) dažreiz ir no kaut kā jāatsakās, lai iegūtu ko citu.”

“(..) daži kapakmeņi skuma, laika zoba apskādēti, citi dižojās ar mirdzošā marmorā iegravētiem zelta burtiem. Daudzi izskatījās pavisam aizmirsti, desmitiem gadu neapraudzīti; citi bija apkrauti ar bezgaumīgu mākslīgo puķu kalniem. Nāvē, tāpat kā dzīvē, ne vienmēr ir iespējams izvēlēties kaimiņus.”