No 5 zirņiem piešķiru

Ziemassvētkos saņēmu dāvanā nelielu grāmatu, ko tajā pat vakarā arī izlasīju. Manuprāt, daudz liekvārdības, kas ietver vairākkārtēju atkārtošanos par vienu un to pašu. Arī no maketēšanas viedokļa neekonomiski aizpildīti lapu atvērumi, uz kā rēķina varēja samazināt kopējo grāmatas lappušu skaitu, tādā veidā saudzējot dabu.

Sižeta līnija tādā bišķi vecmodīgā stilā, īpaši par to, ka skolas salidojumā viens izstāstījis dzīves pamācošu pasaku “Kurš pievācis manu Sieru?”, bet pēc pasakas noklausīšanās bijušie klases biedri pārrunājuši, kā viņiem dzīvē gājis ar to Siera pazaudēšanu un jaunā Siera iegūšanu. Papētīju, kurā gadā grāmata tapusi. Izrādās -  tālajā 1999. gadā. “Zvaigzne ABC” to izdevusi 2000. gadā un tagad – 2023. gadā – pārpublicējusi vēlreiz. Vairāk kā 20 gadi ir pietiekami ilgs laika periods dzīves gudrību pasniegšanas stila mainībai.

Novērtēju tikai ar diviem zirņiem, jo izklāstīta priekš manis sen zināma atziņa, ka vienmēr jābūt ne tikai gataviem pārmaiņām, bet jārod sevī arī iekšējs gribaspēks mainīties.

 

Citāti, kas secīgi atklāj grāmatas galveno domu

“Pārmaiņas var pārsteigt nesagatavotu tikai tad, ja tās negaida un tām negatavojas.”

“Tāpēc, ka cilvēkiem patīk nemainīgas lietas, viņi domā, ka pārmaiņas nāks viņiem par sliktu.”

“Vai esat ievērojuši, ka, kaut kam mainoties, mums pašiem tik ļoti negribas mainīties?”

“Mēs nemitīgi darām vienu un to pašu un tad izliekamies, ka nesaprotam, kāpēc nekas nemainās.”

“(..) mēs turamies pretī pārmaiņām tāpēc, ka baidāmies no tām.”

“(..) kaut kur vienmēr ir Cits Siers, vienalga, vai to atklāj uzreiz vai ne, un tad, ja tu atbrīvojies no bailēm un uzdrošinies riskēt, tas tev tiek kā balva.”

“(..) kaut ko zaudējot, kaut ko tomēr var arī iegūt.”