No 5 zirņiem piešķiru

Grāmatu iedeva palasīt meita ar domu, lai es saprastu, ko viņa dara. Respektēju meitas profesijas izvēli, tomēr vienmēr ar šaubām esmu raudzījusies uz to, vai tiešām vienkārša papļāpāšana ārsta kabinetā spēj mainīt cilvēku.

Grāmatas autoram uz to laiku, kad tapusi grāmata (2013), psihoanalītiķa profesijā bija nostrādāti divdesmit pieci gadi. Meita kā psihoterapeite-rezidente strādā vien otro gadu, taču, cik noprotu, jau šajā it kā īsajā pieredzes posmā ir bijuši interesanti gadījumi un jaunas atklāsmes. Kaut vai tas fakts, ka ārsts nereti kļūst par vienīgo uzticības personu, kurai tiek atklāti dzīves pavērsieni vai slēptākās domas, ko nezina pat vistuvākie cilvēki. Bieži vien izrādās, ka pat ģimenes lokā mēs nemākam viens ar otru sarunāties, un mēs nemākam viens otru uzklausīt.

Grāmatā ievietoti stāsti no autora ikdienas prakses. Ievadā viņš raksta – “Mans darbs ir palīdzēt cilvēkiem mainīties, tāpēc šī grāmata vēsta par pārmaiņām. Un tā kā pārmaiņas un zaudējumi ir cieši saistīti – nevar būt pārmaiņas bez zaudējumiem…”