|
Oslo Oslo ir Norvēģijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. 2/3 tās teritorijas aizņem meži un ūdeņi. Internetā iespējams sameklēt informāciju par Oslo apskates vietām un muzejiem: Karaļpils, Vīgelanda skulptūru parks, Akershus cietums, vecpilsēta, Rātsnams, Kārļa Džonsa un Frederika vārti, Parlamenta ēka, Nacionālā teātra ēka, Frognera parks ar skulptūrām, Gustava Vīgelanda memoriālais muzejs, Edvarda Munka muzejs, Vēstures muzejs, Norvēģu Jūras muzejs, Nacionālā galerija, Seksa muzejs, Norvēģu tautas muzejs, izklaides centrs - „Tusenfrūda”, Vikingu muzejs, „Kon-Tiki” muzejs, „Fram” muzejs. Netālu no galvaspilsētas atrodas Holmenkolene – slavens slēpošanas kūrorts un Drobaka – vasaras kūrorts ar Oskaraboras cietoksni, Jūras muzeju.
Oslo opera līdzinās balta kuģa un piramīdas krustojumam. Pa celtnes jumtu var staigāt. Saulainā laikā jāuzliek saulesbrilles, lai neapžilbst acis.
Rātsnama abās sānu fasādes pusēs lieli kokā grebti ciļņi. Tā kā gids ekskursijas laikā mums lasīja Norvēģu sāgas, tad dažos ciļņos pamanīju tēlus no tām.
Kon-Tiki muzejā atrodas oriģinālais plosts, ar kuru norvēģu pētnieks un rakstnieks Tūrs Heijerdāls 1947. gadā devās ekspedīcijā pāri Klusajam okeānam no Dienvidamerikas uz Polinēziju. Heijerdāls uzskatīja, ka cilvēki no Dienvidamerikas nokļuvuši Polinēzijā, pirms Kolumbs ieradās Amerikā. Tūrs Heijerdāls vēlējās to pierādīt, izmantojot tikai tajā laikā pieejamos materiālus un tehnoloģijas. Par šo ceļojumu viņš uzrakstījis grāmatu.
Kon-Tiki plosts.
Kon-Tiki muzejā atrodas arī oriģinālā laiva “Ra II”, kas uzbūvēta no papirusa. Ar to Tūrs Heijerdāls 1970. gadā peldēja no Marokas līdz Barbadosai, nodemonstrējot, ka senie ēģiptiešu jūrasbraucēji esot varējuši veikt šo ceļa posmu.
"Ra II" papirusa plosts.
Fram muzejā apskatāms oriģinālais polārkuģis "Fram", kas būvēts 1892. gadā. Ar to savulaik kuģojis Arktikas pētnieks Nansons. Pa kuģi iespējams arī pastaigāties un apskatīt tuvāk.
Polārkuģa "Fram" makets.
Skulptors Gustavs Vīgelands apmēram 40 gadu garumā veidojis Vīgelanda parku ar vairāk kā 200 kailām skulptūrām. Tajās atainotas bērnu cerības un bailes, pirmā mīlestība un biklums, kaisle un vilšanās, pusmūža krīze u.c.
Krāšņie ieejas vārti Vīgelanda parkā.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.
Ļoti raksturīgs norvēģu interjers - uz palodzēm uzlikti ne tikai puķu podiņi, bet arī skulptūriņas un naktslampiņas.
Lai mājā turētos siltums, senatnē tika veidoti velēnu jumti. Arī mūsdienās, braucot cauri Norvēģijai, var redzēt mājiņas ar velēnu jumtiem. Viens jumts mani fascinēja, jo tas bija rotājies ar ziedošām margrietiņām. Diemžēl nepaspēju to nofotografēt.
Lai pastniekam nevajadzētu kāpt kalnā pie katras mājiņas, pasta kastītes ierīkotas kalna pakājē. Tās visas vienkopus atrodas zem glīta jumtiņa.
Kalnos vairākās vietās var redzēt piramīdu veida akmeņu krāvumus - tūrus. Sākotnēji tādus veidoja kalnos kāpēji, atstājot aiz sevis "zīmes", lai varētu atrast ceļu atpakaļ. Mūsdienās šo tradīciju pārņēmuši tūristi, pārvēršot ikvienu pieturvietu par neparastu skulptūru parku. Katrs akmens nozīmē kādu grēku, un izveidojot šādu krāvumu, grēki tiek atlaisti. Tikai jāatceras, ka savu grēku tūri nedrīkst celt, ņemot akmeņus no citiem krāvumiem, jo tādā veidā tikšot iegūti citu cilvēku grēki.
Ceļazīmes piestiprinātas kārtīgi - pie stabilām caurulēm un ar vairākām skrūvēm. Ja Latvijā kāda ceļazīme uz laiku nedarbojas, tai virsū tiek uzsiets melnais miskastes maiss, bet Norvēģijā - uzlikts glīts "ceļazīmes maisiņš".
Latvijā uz ceļazīmes attēlots nenoteiktas dzimtes cilvēks ar garām kājām.
Norvēģijā dažās vietās pie gājēju pārejas pamanīju ceļazīmes ar vīrieti. Pret šo nevienlīdzību droši var iebilst feministes. Savukārt, Oslo centrā pie cietokšņa varēja pastaigāties tikai vīrietis ar mazu meitenīti. Vai nav divdomīgi?
Norvēģi - čakli tuneļu būvētāji. Visa brauciena laikā izbraucām cauri aptuveni 150 tuneļiem. Garākais no tiem - 24,5 km. Ogrē zem dzelzceļa pārbrauktuves jau vairāk kā 30 gadu garumā sola, bet nekādi nevar uzbūvēt tuneli.
Norvēģijā saglabājušās vecas koka baznīcas. Viena no tām atrodas Lomā.
Nordfjordeidā uz visu pārējo celtņu fona izceļas balta koka baznīca. Tās torņa galu rotā zeltīts gailītis (tāpat kā latviešiem).
Pāri sniegotajiem, klinšainajiem vai ar mežu apaugušajiem fjordu kalniem stiepjas garas elektrolīnijas. Milzīgi vadu pārkari savieno vienu fjorda krastu ar otru. Norvēģijā elektrība pati par sevi nav dārga, jo katrā kalnu upītē ierīkota elektrostacija, taču jāmaksā daudz, jo tiek rēķināti pārvada garumi. |
