|
Bērnības egles Vējš garākās egles nolauza, Kas pie vecāku mājas stāvēja. Tās paliks manā atmiņā Ar vasaras rītausmu bērnībā, Kad negribot celties pēc naktsmiega, Laiskojos gultā pie atvērtā loga Un raudzījos egļu kuplajos zaros, Cenzdamās ieraudzīt dziedošos putnus.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |