No 5 zirņiem piešķiru

Katra lasītāja gaume atšķirīga. Piemēram, man šis romāns likās viduvējs, tāpēc nepavisam nepiekrītu grāmatas sākumlapā ievietotajam vienam no novērtējumiem, ka “Šo varētu nominēt par mūsu šīgada mīļāko grāmatu.” Sižets saraustīts - tikko personāžs bija miris, kad jau atkal aprakstīti notikumi viņam dzīvam esot. Juka kopā arī abu pāru mīlas randiņi.

Romāna galveno varoni Violetu dzīve nelutina. Viņa pabijusi gan bērnu namā, gan audžuģimenē, taču pēc apprecēšanās ar glīto Filipu, jaunajai sievietei nākas pilnībā sevi upurēt gan mājas dzīvei, gan darbam, jo vīra ikdiena paiet, braukājot apkārt ar motociklu un izklaidējoties ar citām sievietēm. Par Violetas vienīgo dzīves piepildījumu kļūst meitiņa Leonīna. Taču notiek nelaime, kuras dēļ Violeta sāk strādāt par kapu kopēju. Kad šajā darbā nostrādāti divdesmit gadi, kādu dienu kapos, izjaucot Violetas ierasto, vienmuļo dzīvi, gluži kā svaigs ūdens ar dīvainu vēlmi ierodas komisārs Žiljēns.

Ļoti patika nodaļu virsraksti, kas veidoti kā aforismi.

 

Citāti par nāvi

“Dzīvie bieži no jauna izgudro mirušo dzīves.”

“Nāve iestājas tad, kad neviens par jums vairs nevar sapņot.”

“Nelaime atņem vārdus.”

“Rīt (..) bēres. Piecdesmit piecus gadus vecs vīrietis, miris no pārmērīgas smēķēšanas. Tā apgalvo ārsti. Viņi nekad neatzīst, ka piecdesmit piecus gadus vecs vīrietis var nomirt tāpēc, ka netika mīlēts, netika uzklausīts, saņēma pārāk daudz rēķinu, bija ņēmis pārāk daudz patēriņa kredītu, redzējis savus bērnus izaugam un aizejam, tā arī neatvadoties. Dzīve ar pārmetumiem, dzīve ar grimasēm. Tāpēc arī viņam bija sava mazā cigaretīte un alus, lai mazinātu to žņaudzošo sajūtu vēderā, un viņam tie patika. Neviens nekad neteiks, ka var nomirt, jo viss ir apnicis, lai gan tā notiek pārāk bieži.”

“Ir svarīgi novietot fotogrāfiju uz kapavietas. Citādi mirušie kļūst tikai par vārdiem. Nāve aiznes prom arī sejas.”

Nāve - “Tā ir kā suns, kurš visu laiku pinas pa kājām, bet kura klātbūtni mēs pamanām tikai tad, kad tas iekož. Vai vēl ļaunāk – kad tas iekož kādam, ko mīlam.”

“Ļaunāka par nāvi ir pazušana.”

“ (..) cik briesmīgi būtu nomirt, kad esi ticis līdz sava mīļākā romāna vidum.”

“Mēs uzskatām, ka nāve nav klātesoša, lai gan patiesībā tā ir slepeni klātesoša.”

“Nekam nav nozīmes, izņemot bērna nāvi.”

“Kad nomirst bērns, daudziem cilvēkiem šķiet, ka nomirst arī vecāki.”

“(..) visskaistākais piemineklis ir atmiņas par cilvēkiem.”

“Katrs kaps ir kā atkritumu tvertne. Šeit apglabā pārpalikumus, dvēseles atrodas citur.”

“Ja asaras tek no deguna, tas nozīmē, ka acu tilpums ir pārpildīts.”

 

 

Citāti par dzīvi, tās jēgu

Dvēselei “kā izrādās, ir svars – divdesmit viens grams, vienalga, vai esi resns vai tievs, liels vai mazs, jauns vai vecs.”

“Ja mums būtu jādara tikai tas, kas ietilpst darba pienākumos, dzīve būtu skumja.”

“Tā ir greznība būt sava laika noteicējai.”

“Mēs nekad nesatiekam cilvēkus nejauši. Viņu ceļam ir lemts krustot mūsējo kāda iemesla dēļ.”

“Mātes mīlestība ir dārgums, ko dievs piešķir tikai vienreiz.”

“Daudz vieglāk ir atklāt savu sirdi pilnīgam svešiniekam nekā ģimenes loceklim.”

“Atvaļinājums ir kā kompensācija, galvenā balva, zelta medaļa. Tas ir jānopelna.”

“ (..) aiziešana pensijā ir beigu sākums.”

“(..) dzīvi nevar sākt no jauna. Paņemiet papīra lapu un saplēsiet to, jūs varat to salīmēt, cik kārtīgi spējat, visus gabalus salikt atkal kopā, bet vienmēr paliks pārrāvumi, locījuma vietas un līmlente.”

“Nevērtē katru dienu pēc tā, ko tu ievāc, bet gan pēc tā, kādas sēklas tu sēj.”

“Būt mīlētai nozīmē palikt jaunai.”

“Kad esam pieraduši dzīvot vienatnē, vairs nav iespējams dzīvot ar kādu kopā.”

“(..) nepatika ir kā kūtsmēsli, to smaka vēl ilgi paliek gaisā, pat ja tie aizvākti.”

“Mantošanu izdomāja sātans, lai sašķeltu ģimenes.”

“Nekas to nevar novītināt, nekas to nevar nokaltēt. Šo burvīgo ziedu sauc par atmiņām.”

“Tēvs, cilvēkiem ir jāgrēko, citādi uz jūsu grēksūdzēm neviens nenāktu. Grēks ir jūsu biznesa pamats. Ja cilvēkam nebūs ko sev pārmest, jūsu baznīcas soli būs tukši.”

“Es jūtos viena – kā pirms viņa dzimšanas. Bērni piepilda mūsu dzīvi, tad atstāj lielu tukšumu, milzīgu.”