1. lappusē – Šķēluma būtība. Šķēlumi rotācijas virsmu urbumiem. Materiālu apzīmējumi.

2. lappusē – Uzlikts šķēlums. Iznests šķēlums.

3. lappusē – Uzdevums.

 

 

Šķēluma būtība

Praksē sastopami priekšmeti, kuru iekšējo formu grūti noteikt pēc rasējuma skatiem. Bieži vien tāpēc, ka rasējums satur daudz neredzamo līniju. Tādos gadījumos tiek izmantoti vēl citi attēli. Viens no tiem ir šķēlums.

Šķēlums ir attēls, kas iegūts, šķeļot priekšmetu ar iedomātu vienu plakni (1a) vai vairākām plaknēm. Šķēlumā parāda tikai to, kas atrodas tieši šķēlējplaknē. Visu pārējo, kas atrodas plaknes priekšpusē un aiz tās, iedomāti atmet (1b). Šķēluma figūru pagriež ap vertikālo asi pa 90⁰, lai sakrīt ar rasējuma plakni (1c). Dotajā piemērā, lai noskaidrotu priekšmeta formu, pilnīgi pietiek ar vienu skatu un vienu šķēlumu.

 

1 a

1 b

 

1 c

 

 

Šķēlumi rotācijas virsmu urbumiem

Ja šķēlējplakne iet caur urbumu (2a) vai caur asi rotācijas virsmai, kas norobežo detaļā kādu urbumu vai padziļinājumu (2b), tad urbuma vai padziļinājuma kontūru šķēlumā attēlo pilnīgi, tas ir, parāda tās līnijas, kas neatrodas šķēlējplaknē. Sadalīt šķēluma līniju atsevišķās daļās nav atļauts.

 

2 a

 

2 b

 

 

Šķēluma materiālu apzīmējumi

Rasējumā šķēluma figūru izceļ ar svītrojumu, kas atkarīgs no priekšmeta materiāla. Dažu materiālu grafiskie apzīmējumi doti 3. attēlā.

3

 

Mācību rasējumos visbiežāk jāsastopas ar metāla grafisko apzīmējumu. Metāla šķēluma svītrojumu izpilda ar tievām paralēlām līnijām 45⁰ leņķī pret rasējuma rāmīša malu (4a) vai 45⁰ leņķī pret simetrijas asi (4b). Atstarpes starp līnijām izvēlas 1…10 mm, bet tām jābūt vienādām visos vienas detaļas šķēlumos. Svītrojuma līnijas rasējumā var novilkt ar slīpumu gan uz kreiso, gan uz labo pusi, taču vienai un tai pašai detaļai visos šķēlumos tās obligāti jānovelk vienā virzienā.

4 a

4 b