No 5 zirņiem piešķiru

Romānā aprakstītie notikumi norisinās Aļaskā. Kur vēl citur vienkopus varētu satikt vientuļniekus ar ne tik labu pagātni, ja ne te – pasaules nostūrī, kur šaujamieroči un medības ir ikdienišķa padarīšana.

Pēc aprakstītā jāsecina, ka ciematā dzīvo vien pāris cilvēki. Nerunīgais Benedikts, kas skumst pēc projām aizbraukušā brāļa. Besa (Elizabete), kas šurp atbraukusi pieskatīt desmit gadus vecu puisēnu cerībā, ka šādā veidā spēs aizbēgt no vainas apziņas. Vjetnamas kara veterāns Frīmans, kas te ieradies pirms diviem gadiem kāda traģiska notikuma rezultātā. Vēl te mitinās Kols - Benedikta ģimenes draugs, kas gadiem ilgi spējis noslēpt pastrādātās neģēlības, kā arī Kola pudeles brālis – brutālais Klifords.

Sniega vētras laikā pazūd puisēns. Meklējot viņu, atklājas katra personāža domas un pagātnes grēki.

Kaut gan romāns ieguvis vairāk kā desmit godalgas, manuprāt, tas neattaisno cerības. Lasās gan ātri, jo grāmatai 175 lappuses un īsas nodaļas.

 

Citāti

“(..) nekas jau neilgst mūžīgi, un diemžēl laime šajā kategorijā ieņem pirmo vietu.”

“(..) lai vai kādas tehnoloģijas tiek izmantotas, cilvēks vienmēr izdomās ko jaunu, lai ievainotu, nogalinātu vai sakropļotu savus brāļus, tam nekad nebūs gana, tāda ir cilvēka daba. Karš ir un paliek karš. Šausminošs un reizē uzbudinošs. Cilvēka nogalināšana pārvēršas par kaut ko ikdienišķu, jo karavīrs ir saņēmis atļauju to darīt, viņam ir pateikts, ka taisnība ir viņa pusē un viņš cīnās ar ļaunumu.”

“(..) kad bērni ir prom, tu sajūti, kāds tukšums iestājas un ka nav palicis vairs nekas, kā dēļ bijis vērts dzīvot (..), ka nekas nav bijis piepildošāks par laimi vērot viņus izaugam, maināmies, no nedrošiem bērniem pārvēršamies par jauniešiem, kas apstrīd katru tavu lēmumu vai ieteikumu.”

“(..) vienīgi tad, kad mūsu tuvākie aiziet, saprotam, cik daudz viņi mums nozīmējuši.”

“Aizgājušajiem dažreiz ir lielāka vieta mūsu sirdīs nekā dzīvajiem.”