No 5 zirņiem piešķiru

Viduvējs kriminālromāns, kura saturs īsumā atklāts grāmatas anotācijā uz otrā vāka. Cerēju, ka grāmatas beigās būs vismaz kāda intriga, bet nekas īpašs. Toties radās pretīgums lasot, kā divpadsmit gadus vecs puisis Antuāns dusmās nonāvē kaimiņa dēlu Remī, slēpj sava nodarījuma “pēdas”, bet pēc tam izjūt bailes būt atklātam vairāk kā desmit gadu garumā. Romāna vidū vēl cerēju, ka slepkavība ir puiša sapnis slimošanas laikā, bet – nekā.

Citāti par baznīcu un Dievu

“Viņa apmeklēja baznīcu, kad bija vajadzīga palīdzība. Dievs bija nedaudz attāls kaimiņš, kuru ar prieku sastop un kuram laiku pa laikam nekautrējas palūgt mazu pakalpojumu. Viņa gāja uz Ziemassvētku misi kā ciemos pie vecas tantes.”

“Reliģiskajai darbībai bija diezgan sezonāls raksturs. Lielākā daļa ticīgo devās uz misi, kad lauksaimniecībai bija grūti laiki, kad liellopu cenas sāka slīdēt lejup vai reģiona rūpnīcas gatavojās atlaišanas plānam. Baznīca piedāvāja pabalstu, un visi uzvedās kā patērētāji. Pat tādi lieli cikliski notikumi kā Ziemassvētki, Lieldienas vai Debesīs uzņemšanas diena pakļāvās šim utilitārajam likumam. Tas ticīgajiem bija kā atjaunot abonementu, kas gada laikā ļāva saņemt pakalpojumus pēc vajadzības.”

“(..) ciešanas, sāpes un bēdas ir mūsu grēku izpirkšana… (..) Un kam kalpo grēku nožēla? (..) Lai triumfētu pār ļaunumu, kas pastāv katrā no mums! Dievs mums dāvā pārbaudījumus, lai mēs varētu parādīt Viņam mūsu ticības dziļumu!”