Netīkamais ciemiņš

Saģērbos sporta tērpā, taču nūjas uz mežu šoreiz nolēmu neņemt. Ausīs iespraudu austiņas. Vienā rokā turēju mobilo telefonu, lai angļu valodas tekstu, ko klausos austiņās, varētu izlasīt ekrānā. Tieši tā pēdējā laikā esmu pasākusi raitā solī iziet savu meža trasi. Šoreiz gan līdzi paķēru maisiņu sēnēm. Un ne par velti. Gan pasportoju, gan vairāk kā stundu pamācījos angļu valodu, gan salasīju sēnes.

Viss jau būtu labi, bet vakarpusē, domādama, ka tā ir krevele, no pēcpuses nokasīju ērci. Paldies Dievam, nebija vēl paspējusi kārtīgi piesūkties. Iemetu tādu nedzīvu izlietnē un ar palielināmo stiklu mēģināju saskatīt, vai galva nav norauta un vai visas kājas pie vietas.

Nolēmu, ka ērci nenesīšu uz laboratoriju. Ja viņi konstatēs, ka ērce pārnēsā infekciju, es uztraukšos. Ja viņi konstatēs, ka ērce nav inficēta, es tāpat uztraukšos, jo pieļaušu, ka analīzes var būt kļūdainas.

Noskaloju ērci kanalizācijā. Labāk uztaisīšu asins analīzi pēc 3 nedēļām.