2. diena

Heltermaa (osta) – Kallaste pank – Kukka kivi – Soera Talumuuseum – Helmerseni kivikülv – Kärdla – Ristimägi – Mihkli Talummseum – Tahkuna tuletorn – Eiffeli torni koopia – Poama

 

Hiiumaa salas apskates objekti kartē ir sanumurēti.

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

11. Kallaste pank - priežu mežā paslēpusies līdz pat 10 metriem augsta un 400 metrus gara klints.

 

Pirms Pühalepa baznīcas (3.) jāpagriežas pa labi uz ceļu nr. 102 Hilleste-Hellamaa. Pēdējos 5-7 km pirms klints nāksies braukt pa grantētu meža ceļu. No stāvvietas līdz klintij pa meža taciņu jāiet apmēram 200 metrus. Noteikti jānokāpj lejā pa koka kāpnēm, lai klints pārkari aplūkotu no apakšas.


12. Kukka põllukivi un Kukka hiidrahn – divi milzīga izmēra dižakmeņi. Kukka põllukivi platums 3.3 metri, garums 4.3 metri, augstums 3.1 metri. Kukka hiidrahn platums 11 metri, garums 16.4 metri, augstums 3.7 metri.

   Kukka põllukivi                      Kukka hiidrahn

 

Pirms  braukšanas ceļojumā biju domājusi, ka dižakmens ir tikai viens – Kukka kivi, tāpēc aizejot līdz Kukka põllukivi, kas atrodas pļavas vidū, nemaz neienāca prātā meklēt viņa lielāko brāli turpat netālu mežā.

Mašīna jāatstāj nelielā pieturvietā pie norādes Kukka kivi.

Taciņu pie norādes aizšķērsoja elektriskais gans (fotogrāfijā iezīmēts zilā krāsā). Domādami, ka tur iet nedrīkst, aizbraucām pa ceļu tālāk uz priekšu, bet pēc tam atgriezāmies. Vīrs ar bērniem pārkāpa elektriskajam ganam pāri, bet es izlīdu pa apakšu. Vēlāk sapratām, ka tas domāts, lai meža dzīvnieki nenāktu uz ceļa, jo mežmalā pamanījām vairākas stirniņas.

Lai tiktu līdz mazākajam akmenim, kas atrodas pļavas vidū, gājām garām skaistam miežu laukam. Līdzās tam pļavā pamanīju retu taureni – čemurziežu dižtauriņu.


13. Soera Talumuuseum - brīvdabas muzejs ar 19. gadsimtā būvētām lauku sētām.

 

 

Muzejs atvērts tikai vasaras periodā – no 20 jūnija līdz 26. augustam. Darba laiks – 2.,3.,4.,5.,6. no pulksten 11 līdz 18. Tā kā darba laiku iepriekš nezināju,  mūsu apmeklēšanas reizē muzejs bija slēgts. Brīvi varēja aiziet un apskatīt tikai koka dzirnavas (piemēram, Muhu salā identiskas dzirnavas apskate ir par maksu).


14. Helmerseni kivikülv – lieli laukakmeņi, kurus pētīja zinātnieks Helmersens. Zinātniskā versija – radušies no lodveida klints, ko atstūmis ledājs. Savukārt teika vēsta, ka akmeņus izbēris velns.

 

Pabraucām garām, jo par šo apskates vietu piemirsu. Īpaši gan nesatraucāmies. Visa sala pilna ar lieliem akmeņiem.

 

 

 


15. Kärdla – vienīgā apdzīvotā vieta uz salas, kurai dots pilsētas statuss.

 

Iebraucām Kärdla pilsētas centrā svētdienas pēcpusdienā, bet nopietnas ēstuves neatradām, tāpēc lielveikalā nopirkām gatavus salātus. Lai nebūtu jāēd mašīnā, izbraucām no pilsētas. Pie nākamās apskates vietas Ristimägi (16.) auto stāvvietā bija galds ar soliņiem. 


16. Ristimägi krustu kalns1781. gadā cariene Katrīna II parakstīja pavēli par zviedru izsūtīšanu no salas. Tā paša gada 20. augustā izceļotāji sapulcējās Krustu kalnā, kur tika noturēts pēdējais dievkalpojums. Tādā veidā notika atvadīšanās no vietas, kurā zviedri mājoja 400 - 500 gadus.

Sākotnēji Krustu kalns bija tā vieta, kur salu pametošie cilvēki atstāja krustus. Šodien tradīcijas ir mainījušās, un krustus šeit novieto tie, kas pirmo reizi ierodas salā.

 

Krustu kalns atrodas netālu no apdzīvotas vietas Risti. Lai ieraudzītu krustus, no stāvvietas jāieiet mežā apmēram 100 metrus.

Patiesībā nekāda iespaidīga krustu kalna te nav (kā, piemēram, Lietuvā). Drīzāk – neliels krustu pakalniņš. Mežmalā gar abām ceļa pusēm ieraugāmi arī uz vietas darināti krusti (citi ar radošu izdomu). Arī bērni izveidoja savus krustiņus – divus krusteniski saliktus kociņus aptina ar zāles stiebru.


17. Mihkli Talummseum – meža ielokā atrodas vienas sētas etnogrāfiskais muzejs.

 

Mūs izvadāja pa senajām ēkām un krievu valodā pastāstīja par šo māju un salas vēsturi.

 


18. Hiiumaa Militaarmuuseum – militārais muzejs Tahkuna pussalā.

 

Nebiju ieplānojusi braukt uz šo vietu, jo nevēlējos neko redzēt, kas saistīts ar karu un padomju varu.


19. Pazemes bunkuri Tahkuna pussalā.

 

Bērni vienā bunkurā ielīda, bet mani šādas vietas atbaida.


20. Tahkuna tuletorn – balta, 40 metrus augsta bāka, kuras gaismas redzamas 30 kilometru attālumā.

 

Vērts uzkāpt bākā, jo paveras brīnišķīgs skats uz akmeņaino jūrmalu. Bāka atvērta vasaras periodā (01.05. – 15.09.) no pulksten 10.00 līdz 19.00.

 


21. Mälestusmärk Estonial hukkunud lastele – piemineklis prāmja Estonia katastrofā bojāgājušajiem. Tas atrodas te, jo šis ir tuvākais sauszemes punkts vietai Baltijas jūrā, kur 1994. gada 28. septembrī nogrima prāmis, līdzi aiznesot 800 cilvēku dzīvības. Pieminekļa zvans skan tad, ja vēja stiprums sasniedz tādu spēku, kāds bija liktenīgajā rudens naktī.

 

 

Piemineklis atrodas netālu no baltās bākas. Turpat jūrā iestiepjas lieliem akmeņiem noklāts zemesrags, ko iemīļojuši putni. Netālu no pieminekļa atrodas akmeņu labirinti. Ejot pa tiem, klusībā jālūdz atbilde uz kādu jautājumu, kas nodarbina prātu.

Viens no iemesliem, kāpēc vēlējos apmeklēt šo Hiiuma salas  daļu – piemiņai. 1994. gada 28. septembrī manas mammas 50-tās gadadienas rīts iesākās ar šausminošu ziņu, jo prāmja katastrofā bojā gāja manas labākās draudzenes māsa.


22. Eiffeli torni puidust koopia – 31.4 metrus augsta Eifeļa torņa koka kopija, ko 2007. gadā uzcēla ciema iedzīvotājs Jaan Alliksoo2008. gadā sākās ilgstošs strīds par torņa izdzīvošanu, jo tas tika būvēts bez būvatļaujas un arī drošība bija apšaubāma.

   

  

 

Tornis atrodas ciematā Reigi. Braucot pa lielceļu Kärdla-Luidja, pie neliela Eifeļa torņa koka maketa, kas atrodas ceļa labajā pusē, jānogriežas pa labi. Tālāk braucot, norāde nav izlikta. Pirms meža jāpagriežas pa kreisi.

 

Informāciju par šo torni kā tūrisma objektu internetā nevarēju atrast. Tagad labi saprotu kāpēc, jo nedaudz šizofrēniski iekārtotā saimniecība, kurā visas celtnes bija iesāktas, bet kaut kādā brīdī pamestas novārtā, radīja paviršības un nekārtības iespaidu. Iespējams, ka arī tornis uzcelts pēc principa šaļai vaļai. Kāpt tajā, protams, neriskējām. Brīnījos par vecākiem, kuri tornī vieniem pašiem atļāva kāpt apmēram 6-8 gadus veciem puišeļiem. Bet redzēt šo vietu gan ir vērts, jo te ir dīvaini koka darinājumi un šūpoles.


23. Nakšņošana viesu mājā ciemata Poama apkārtnē netālu no jūras.

 

Caur interneta saiti booking.com (latviešu valodā) viesu māju pasūtīju jau pirms brauciena.


 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

 

Pa ceļam līdz Rohuküla ostai, ceļa malā redzamas skaistas muižas drupas (Ungru mõis). Nosaucu to par spoku pili. Kad bildi pievilku tuvāk, uz drupām pamanīju Maskavas olimpiādes logo (1980.). To vietu bildē iezīmēju ar sarkanu apli.

 

No prāmja Rohuküla ostā izbrauca vīrietis ar vecmodīgu velosipēdu.

 

Suuremõisa muižas dārzā uz veca, nolūzuša koka stumbra uzaugušas piltuvjveidīgas piepes. No tāluma domāju, ka pie stumbra piestiprināti māla trauki.

 

Suuremõisa muižas koka ārdurvju fragments. Arī dekoratīvie baroka stila ornamenti ir kokgriezums.

 

Villavabrik – vilnas ražotnes muzejā līdzās iekārtām atradās arī PSRS laika mehāniskais kalkulators “Feliks M”. Bērnībā man ar to iemācīja darboties opaps, jo ar šo aparātu viņš skaitīja saviem padotajiem algu. Iespējams, ka kaut kur tēva garāžā šāds eksemplārs vēl būtu atrodams.

 

Dzērves bieži nav gadījies redzēt, tāpēc priecājāmies par divām dzērvēm, kas pastaigājās pa lauku Hiiumaa salā. Savukārt Saaremaa salā trīs dzērves lēnām, nesteidzoties pārgāja pāri autoceļam.

 

Vietā, kur uzcelta Eifeļa torņa koka kopija (Eiffeli torni puidust koopia), var iegādāties no koka zariem (iespējams, ka kadiķa) gatavotus krēslus un šūpoles.

 

Viesu mājas (ciemata Poama apkārtnē) pagalmā sēdēju uz koka saknēm un rakstīju ceļojuma dienasgrāmatu. Jutos kā bērnībā, kad vasaras pavadīju laukos.

 

Hiiumaa un Saaremaa salās autobusa pieturas (arī mazapdzīvotās vietās) ir kā mazi koka namiņi. Dažu namiņu logos iekārti aizkari, bet citiem - iebūvētas aizveramas durvis.

 

Biju lasījusi ticējumu, ja pāris uzcels akmens torni, viņi kopā dzīvos ilgi un laimīgi. Kādam pacietība bija uzbūvēt tik augstu. Mēs ar vīru uztapinājām mazu tornīti, jo man tai brīdī interesantāk šķita meklēt akmeņus ar fosilijām.

 

 

Saaremaa salā gar vienu ceļa posmu auga tik daudz baldriānu, ka saniezējās rokas kādu sakni aizvest pagalma runčiem.

 

 

Saaremaa salā pie Ohessaare klints vecās koka dzirnavās iekārtota istabiņa – hostelis.

 

Izrādās, ka kadiķa ogas pirmajā gadā ir zaļas. Tās vācamas otrajā gadā, kad to krāsa kļuvusi zilgani melna. Neliela kadiķu ogu saujiņa, kas nepiepildītu pat sērkociņu kastīti, uz Saaremaa salas maksāja apmēram 1 eiro.

 

Igaunijas salās raksturīgi mājas teritoriju apjozt ar akmens sētu. Pie dendroloģiskā parka Mihkel Ranna dendroaed uz akmens sētas virsū bija sakrautas malkas pagales.

 

Pirmo reizi redzēju rakstainu koka spaini (Muhu salas muzejā).