4. diena

Salme - Ohessaare pank - Sõrve tuletorn - Kuressaare piiskopilinnus - Kaali meteoriitika – Angla Windmill Park - Haapsu

 

Saaremaa salas apskates objekti kartē ir sanumurēti. 

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

  NOVĒRTĒJUMS

39. Ohessaare pank – 2-4 m augstas klintis, kas atrodas Sõrve pussalas rietumu daļā. Kaļķakmens plāksnēs saskatāmas dažādas fosilijas – pārakmeņojušos organismu atliekas. 

 

Pie klintīm var nokļūt, braucot no Salme līdz Sääre pa 103. ceļu. 

Ja gatavojoties ceļojumam būtu zinājusi, ka te uz kaļķakmens redzamas fosilijas, aizietu līdz klintīm. Tā mēs klintis apskatījām no tāluma.

Krastā un jūrā daudz lielu akmeņu. Dēls pa tiem lēkāja, iedomājoties, ka tas ir akmeņu labirints. Līdzās pieturvietai jaukā koka namiņā atrodas maza kafejnīciņa, bet līdzās tai – vecas koka vējdzirnavas, kas darbojas kā hostelis.


40. Braucot  pa 103. ceļu, pirms vēja ģeneratoriem ceļa labajā pusē cilvēki pie jūras sakrāvuši vairākus simtus akmens tornīšu.

 

Līdzīgi tornīši bija redzēti jau iepriekš, tāpēc bērni neizrādīja vēlmi kāpt laukā no mašīnas. Abi ar vīru uzcēlām vienu tornīti, jo biju lasījusi ticējumu, ja pāris uzcels akmens tornīti, viņi kopā dzīvos ilgi un laimīgi.

Meklējot piemērotus akmeņus, uz vairākiem pamanīju gliemežvāku un zivs skeletu fosilijas. Sāku staigāt pa pludmali un vākt interesantākos akmeņus līdzi vešanai uz mājām. Tas bērnos izraisīja interesi. Viņi izlīda laukā no mašīnas un arī sāka lasīt akmeņus. Vēlāk nevarēju iedabūt atpakaļ mašīnā, lai brauktu tālāk. Tik interesanti bija. Gluži kā sēņošana.


41. Sõrve Militaarmuuseum – militārais muzejs.

 

Pirms ceļojuma par šo apskates objektu nezināju, tāpēc te arī nebraucām.


42. Sõrve tuletorn – 1960. gadā celta bāka, kas atrodas uz Sõrve säär zemesraga. Pati pirmā bāka šajā vietā tika uzcelta 1646. gadā. Tas bija koka tornis.

Līdzās bākai atrodas balta māja Sõrve Külastuskeskus, kurā iekārtots Tūrisma centrs, kas iepazīstina ar jūrniecības vēsturi un 20 nozīmīgākajām Igaunijas bākām.

Teika vēsta, ka reiz Velns gribējis atraut Sõrve pussalu no Saaremaa. Lielais Tells to uzzināja un sāka dzīties velnam pakaļ. Velns skrēja no Lielā Tella un meta viņam acīs smiltis. Meta un meta, kamēr aizmuka no Tella, bet Sõrve pussalai izveidojās gara smilšu strēmele. Tā radās zemesrags.

 

 

Biju dzirdējusi, ka Sõrve pussala padomju laikā bijusi slēgtā militārā zona. Diemžēl internetā apstiprinošu informāciju neatradu.

Tūrisma centrā negājām.

Aiz bākas jūrā ieiet apmēram 1 km garš, oļiem klāts zemesrags. Līdz Latvijas piekrastei no šejienes apmēram 29 km, tāpēc labā laikā redzami Latvijas krasti (Kolkas rags). Bijām tā aizrāvušies ar akmens fosiliju meklēšanu (azarts turpinājās vēl pēc iepriekšējā apskates objekta), ka gandrīz piemirsām palūkoties uz Latvijas krastiem.

Pēc Sääre tirp zemesraga Hiiumaa salā, ko redzējām 1. dienā, šis zemesrags nekādas īpašas emocijas neizraisīja.


Kuressaare - Saaremaa salas vienīgā pilsēta.

43. Kuressaare piiskopilinnus - pils celta 14. gadsimtā no Saaremaa dolomīta un tiek uzskatīta par vislabāk saglabājušos pili Baltijā. Ap pili līdz pat jūrai plešas ainavisks parks. 

Netālu no krastmalas novietota skulptūra Lielais Tells un Pireta.

 

Pils iekšpusē skatāmas izstādes un muzeja eksponāti. Dēls un meita te bija pirms 10 gadiem. Vienīgais, ko abi atcerējās - rēcošo lauvu bedri.

Uz pils apkārtni noteikti jāparaugās no augstākiem skatu punktiem, jo tā veido ģeometrisku ornamentu.

Labprāt būtu pabraukājusi pa kanālu ar laivu, bet, diemžēl, vīrs pēc ceļgala operācijas vēl neriskēja kāpt nestabilajā laivā.

Vēlējos ieraudzīt skulptūru Lielais Tells un Pireta. Lai meklēšana noritētu raitāk, gājām iznomāt četrvietīgu velokartu (netālu no veselības centra ar ārpusē redzamo cauruli). Izrādījās, ka skulptūra atrodas līdzās. Tik un tā pabraukājām pa pils apkārtni. Brauciens bija diezgan paskaļš. Es ik pa mirklim no bailēm iebļāvos, jo dēls speciāli stūrēja tā, ka man šķita, ka teju teju mēs visi apgāzīsimies.

 


Dolomītu raktuves.

 

Pirms 30 gadiem, ceļojot pa Saaremaa salu ar kori, braucām garām kaut kādām dolomītu raktuvēm, tāpēc tagad vēlējos raktuves parādīt arī bērniem. Tik vien kā biju uzgājusi informāciju par Kaarma dolomītu raktuvēm, bet nezināju igaunisko nosaukumu. Diemžēl Kaarma ciemā, sekojot brūnajām ceļa norādēm, atradām vien pilskalnu, baznīcu un kapus.


44. Kaali meteoriitika ja paekivimuuseum - meteorīta krāteris. To pasaulē ierindo 10 pazīstamāko lielo krāteru sarakstā. Ap krāteri ir īpašs enerģijas lauks, tāpēc izveidojusies tradīcija apiet krāterim apkārt.

Līdzās krāterim atrodas pārtikas veikals, bet pretējā ceļa pusē – ēstuve.

 

Biju te jau trešo reizi.


45. Angla Windmill Park - vējdzirnavu kalns. Tā kā šeit savulaik bija ciema augstākā vējiem atklātā vieta, tika uzceltas visas ciema dzirnavas. Līdz mūsdienām no deviņām vējdzirnavām saglabājušās piecas.

   

 

Skaisti iekārtota vieta, bet pie dzirnavām negājām, jo bijām tādas pat redzējuši citās vietās.


46. Haapsu - apdzīvota vieta, kur netālu no jūras nakšņojām.

 

Caur interneta saiti booking.com (latviešu valodā) piejūras mājiņu pasūtīju jau pirms brauciena. Nakšņojām līdzās zeltainam labības laukam. Lai arī vīrs visu bērnību pavadījis laukos, viņš sajūsminājās, ka pirmo reizi mūžā apmeklē tualeti un dušu gandrīz lauka vidū.


 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

 

   

interesanti

 

    

superīgi

 

  

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantoti Google maps karšu fragmenti.

 

 

 

Pa ceļam līdz Rohuküla ostai, ceļa malā redzamas skaistas muižas drupas (Ungru mõis). Nosaucu to par spoku pili. Kad bildi pievilku tuvāk, uz drupām pamanīju Maskavas olimpiādes logo (1980.). To vietu bildē iezīmēju ar sarkanu apli.

 

No prāmja Rohuküla ostā izbrauca vīrietis ar vecmodīgu velosipēdu.

 

Suuremõisa muižas dārzā uz veca, nolūzuša koka stumbra uzaugušas piltuvjveidīgas piepes. No tāluma domāju, ka pie stumbra piestiprināti māla trauki.

 

Suuremõisa muižas koka ārdurvju fragments. Arī dekoratīvie baroka stila ornamenti ir kokgriezums.

 

Villavabrik – vilnas ražotnes muzejā līdzās iekārtām atradās arī PSRS laika mehāniskais kalkulators “Feliks M”. Bērnībā man ar to iemācīja darboties opaps, jo ar šo aparātu viņš skaitīja saviem padotajiem algu. Iespējams, ka kaut kur tēva garāžā šāds eksemplārs vēl būtu atrodams.

 

Dzērves bieži nav gadījies redzēt, tāpēc priecājāmies par divām dzērvēm, kas pastaigājās pa lauku Hiiumaa salā. Savukārt Saaremaa salā trīs dzērves lēnām, nesteidzoties pārgāja pāri autoceļam.

 

Vietā, kur uzcelta Eifeļa torņa koka kopija (Eiffeli torni puidust koopia), var iegādāties no koka zariem (iespējams, ka kadiķa) gatavotus krēslus un šūpoles.

 

Viesu mājas (ciemata Poama apkārtnē) pagalmā sēdēju uz koka saknēm un rakstīju ceļojuma dienasgrāmatu. Jutos kā bērnībā, kad vasaras pavadīju laukos.

 

Hiiumaa un Saaremaa salās autobusa pieturas (arī mazapdzīvotās vietās) ir kā mazi koka namiņi. Dažu namiņu logos iekārti aizkari, bet citiem - iebūvētas aizveramas durvis.

 

Biju lasījusi ticējumu, ja pāris uzcels akmens torni, viņi kopā dzīvos ilgi un laimīgi. Kādam pacietība bija uzbūvēt tik augstu. Mēs ar vīru uztapinājām mazu tornīti, jo man tai brīdī interesantāk šķita meklēt akmeņus ar fosilijām.

 

 

Saaremaa salā gar vienu ceļa posmu auga tik daudz baldriānu, ka saniezējās rokas kādu sakni aizvest pagalma runčiem.

 

 

Saaremaa salā pie Ohessaare klints vecās koka dzirnavās iekārtota istabiņa – hostelis.

 

Izrādās, ka kadiķa ogas pirmajā gadā ir zaļas. Tās vācamas otrajā gadā, kad to krāsa kļuvusi zilgani melna. Neliela kadiķu ogu saujiņa, kas nepiepildītu pat sērkociņu kastīti, uz Saaremaa salas maksāja apmēram 1 eiro.

 

Igaunijas salās raksturīgi mājas teritoriju apjozt ar akmens sētu. Pie dendroloģiskā parka Mihkel Ranna dendroaed uz akmens sētas virsū bija sakrautas malkas pagales.

 

Pirmo reizi redzēju rakstainu koka spaini (Muhu salas muzejā).