Mana dakterīte Meita iesniedza dokumentus rezidentūrā. Turēšu īkšķi, lai tiktu.
Sēņotāji Pirmo reizi šajā gadā ar riteņiem mežā izbraukājām mūsu sēņu vietas. Pilnīgs tukšums. Nav pat neēdamās. Nesaprotu, kā grāmatas “Sēņotāja” (vērtējums šeit) galvenā varone, katru dienu no agra pavasara līdz vēlam rudenim ejot sēņot, vienmēr kaut ko atradusi. Vai tiešām tas ir iespējams? Vai arī tā bija tik vien kā autores iedoma pēc sēņu grāmatas izskatīšanas? |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |