PLUDMALES

 

Mūsu naktsmītne atradās netālu no 5. un 7. metro galapunkta Marítim. Šajā pat metro stacijā, nemaz neizejot virszemē, var iekāpt 8. vai 6. tramvajā, kas aizved līdz pludmalei. Ja brauc ar 8. tramvaju, izkāpj laukā galapunktā Neptú (8. tramvaja maršrutam tikai 4-as pieturas).

 

1. 5. un 7. metro, kā arī 6. un 8. tramvaja pietura Marítim.

 

2. 8. tramvaja galapunkts Neptú. Līdz jūrai ejami vien 200-300 metri.

 

3. Tāpat kā Jūrmalā ir Bulduru, Dzintaru, Majoru, Dubultu u.c. pludmales, arī Valensijā vairākus kilometrus garā pludmales josla sadalīta zonās. Vizuāli gan to nevar pamanīt. Biju lasījusi, ka Malva-rosa pludmalē, kas skaitās vispopulārākā no visām, iekārtoti pludmales volejbola laukumi. Tie arī kalpoja kā orientieri.

Pirmo reizi ieraugot, biju pārsteigta par dzelteno smilšu pludmali, kas vismaz 3 reizes platāka par mūsu Jūrmalas smilšaino pludmales daļu. Lai rastos priekšstats par pludmales platumu, atradu attēlu internetā.

 

Pastaigājoties pa gājēju promenādi no mola līdz pat pludmalei Malva-rosa, stalti slejas palmu aleja.

 

4. Mols, pa kuru pastaigājoties, var vērot jahtu piestātni.

 

 

 

BIOPARKS

 

Biopark ir zooloģiskais dārzs, kas veidots tā, lai apmeklētājiem radītu iespaidu, ka viņi savvaļā aplūko Āfrikas dzīvniekus. Te netiek izmantoti būri un margas. Dzīvniekus no apmeklētājiem nošķir dīķi, strautiņi, koka sētas, milzīgi akmeņi un dažviet arī stikls. Aploki aplūkojami no vairākām pusēm, tāpēc dzīvnieki labi redzami.

Parks sadalīts četros zonējumos: savanna, mitrāji, Kongo baseins, Madagaskara. Biopark atklāts 2008. gadā.

  

Lai nokļūtu zooloģiskajā dārzā, visērtāk braukt ar metro līdz pieturai Nou d’Octubre. No metro pieturas līdz zooloģiskajam dārzam apmēram 10-15 minūšu gājiens. Ja iešana šķiet apgrūtinoša, var nobraukt divas pieturas ar 98. vai 99. autobusu. Autobusa pieturas nosaukums Bioparc.

Pie ieejas parkā slejas liela ziloņa statuja.

 

Parkā pārdomāts katrs kvadrātmetrs. Izveidota pat bērnu ratiņu pieturvieta.

 

 

 

 

Ziloņu aplokā ierīkots ezeriņš un ūdenskritums.

Kā majestātiski milzeņi līdzās lielajiem akmens bluķiem slejas no betona un kompozītmateriāla izgatavoti baobabi.

 

 

Parkā mitinās vairāki lielie ziloņi

un mazs zilonēns.

 

Žirafe pienāca tik tuvu klāt aploka sētai,

ka cilvēki tai varēja pieskarties.

 

Lauvenes ieņēmušas augstākos novērošanas posteņus,

jo netālu pastaigājas antilopes.

 

Antilope.

 

Stiklotajā baseinā var vērot,

kā kopā ar zivīm peldas vairāki behemoti.

 

Savannas lielākajā aplokā

vienkopus mīt degunradži,

zebras un strausi.

 

Stārķu dzimtas putns.

Iepriekš nebiju redzējusi,

ka putns tā var salocīt kājas.

 

Strazdu dzimtas putns.

 

Zivju dzenīšu dzimtas putns.

 

Pērļvista.

 

Āfrikas karošknābji.

 

Strauss.

 

 

 

 

Madagaskaras zonējums ir neliels un personīgi mani neuzrunāja.

Vienīgais – lemuri jauki čučēja uz pakalniņa saulītē.

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

  

interesanti

    

superīgi

  

 

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantotas internetā uzietās Lisabonas  un Sintras kartes.

 

 

 

10. tramvaja sliedes līdzās Mākslas un zinātnes kompleksam vijas pa mākslīgo zālienu.

 

 

 

Futūristiskajam Mākslas un zinātnes ēku kompleksam līdzās slejas arhitektoniski interesantas daudzdzīvokļu mājas.

 

 

 

Braucot no Bioparka ar 99. autobusu, izjutu, cik labi tad, ja sabiedriskais transports nav atkarīgs no pārējo transportlīdzekļu kustības ātruma. Autobuss brauca pa atsevišķu tam paredzētu vienas joslas ceļu, ko no pārējā lielceļa atdalīja zaļā zona.

 

 

 

4. maijā (sestdienā), kad ieradāmies Valensijā, vecpilsētā tika svinēti svētki. Baltais leduslācis mūzikas pavadījumā dancoja un pelnīja naudiņu.

 

 

 

Valensijas vecpilsētā gaisa sakne, kas nokarājusies no koka zara līdz pat zemei, ir iesakņojusies.

 

 

 

  

Gleznojumi uz māju sienām vecpilsētā.

 

 

 

Pie metro stacijas Marítim, kur mēs kāpām laukā, lai dotos uz naktsmītni, aug vairāki džakarandas koki – maija sākumā violeti zvaniņi koku zaros un neviena lapiņa.

 

 

 

Pilsētas parkā aug Grevillea robusta koki, kam dzeltenie ziedi līdzinās birstītēm.

 

 

 

Starp daudziem agrāk neredzētiem augiem parkā pamanīju eņģeļtauru radinieci, kuras taurītes ir krietni mazāka izmēra un violetā krāsā – Iochroma Australis.

 

 

Valensijas Okenārijā mitinās vairāki baltie vaļi - belugas. Baltā vaļa bildi atradu internetā.

 

 

 

Metāla zivs - mākslas darbs Okenārijā.

 

 

 

Spānijas tradicionālais ēdiens paelja.

 

 

 

Tapas ir bijusi galvenā spāņu virtuves sastāvdaļa gadsimtiem ilgi. Valensija ir viena no populārākajām vietām Spānijā, kur baudīt tapas. Tās ir uzkodas, kas var būt karstas vai aukstas, saldas vai sāļas. Parasti tapas pasniedz kopā ar dzērienu.

Iegādājoties Valensijas tūristu karti (Valencià Tourist Card), tiek piedāvātas divas bezmaksas tapas un divi bezmaksas dzērieni.