MĀKSLAS UN ZINĀTNES KOMPLEKSS

 

Līdz pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem cauri Valensijas pilsētai tecēja upe Túria. Pēc 1957. gada postošajiem plūdiem, kuru laikā gāja bojā cilvēki un tika sabojāta pilsētas infrastruktūra, upe tika novirzīta un nosusināta. Tagad agrākās Túria upes gultnē izveidots parks, kas vijas cauri visai pilsētai deviņu kilometru garumā. Šī parka vienā daļā izbūvēts grandiozs arhitektūras šedevrs – Mākslas un zinātnes komplekss. Futūrisma stilā celtās ēkas, kuru formā saskatāmi zivs, asaku un gliemežvāku elementi, projektēja divi arhitekti: spāņu arhitekts Santjago Kalatrava un meksikāņu arhitekts Fēlikss Kandela. Būvniecība tika uzsākta 1996. gadā, bet pabeigta 2009. gadā. Šobrīd iesaldēta pēdējā būvniecības kārta, kas paredzēja vairāku debesskrāpju būvniecību.

 

Oceanogràfic (Okenārijs)

Valensijas okenārijs ir parks ar vairākām modernām celtnēm, kurās mitinās ap 45 000 dzīvnieku, tostarp baltie vaļi, haizivis, delfīni, rajas, pingvīni, putni, rāpuļi u.c. Valensijas okenārijs skaitās lielākais šāda veida komplekss Eiropā, tāpēc vien to ir vērts redzēt.

Parka teritorija sadalīta desmit zonās. No tām septiņas zonas atvēlētas dažādu jūru biotopiem, kas izmitināti pazemes akvārijos. Apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja iziet cauri 70 metrus garam puslokveida stiklotam tunelim, ko visapkārt ieskauj peldošas zivis un jūras dzīvnieki. Tas patiešām ir iespaidīgi.

Diemžēl delfīnu šovs lika vilties, jo, manuprāt, redzēti labāki priekšnesumi. Kaut vai kaimiņos – Klaipēdā. Lai nu kā, bet šī vilšanās nespēja sabojāt kopējo iespaidu par okenāriju.

  

Galvenā ēka.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Voljērs ar putniem.

Parka apkārtne.

 

Delfīnu baseini.

 

 

L'Àgora

Ēka ar daudzfunkcionālām telpām. Te atrodas arī izstāžu zāles.

 

 

Museu de les Ciències Príncipe Felipe

Zinātnes muzejs ar interaktīvām izstādēm, kas izkārtojies vairākos stāvos. Ir redzēti interesantāki un apjomīgāki šāda tipa muzeji, piemēram, zinātnes un tehnoloģijas muzeji Berlīnē un Minhenē. Personīgi mūs šis muzejs garlaikoja.

 

 

Hemisfèric

Ovālveida celtne, kas, kā man šķita sākumā, līdzinās kukainim vai arī gliemežvākam. Taču vēlāk, pētot citu cilvēku uzņemtās fotogrāfijas, sapratu, ka tā atveido pusi no cilvēka acs (ūdens atspīdumā parādās otra acs puse). Un tas ir pašsaprotami, jo šeit iekārtots kinoteātris (IMAX un 3D). Vēl tikai jāpiebilst, ka aci iespējams atvērt un aizvērt.

Iespējams, ka kino notiek baltajā lodē. Mēs tikai izgājām cauri šai ēkai.

 

Fotogrāfijas, kuras atradu internetā, lai labāk varētu redzēt acs formu.

 

 

Les Arts, València

Skatuves mākslas centrs, kurā norisinās teātra izrādes, operas un solokoncerti.

 

 

L' Umbracle

Skaisti iekopts dārzs pilsētvidē. Tā karkass izgatavots no baltām, 18 metrus augstām tērauda arkām, veidojot caurejošu “tuneli”. Kā jau parkā, te ir daudz zaļumu, tai skaitā, palmas, kā arī soliņi un skulptūras.

 

Transports līdz Mākslas un zinātnes kompleksam

Līdz Mākslas un zinātnes kompleksam var nokļūt, braucot ar metro, bet pēc tam pārsēžoties tramvajā. Autobusu neizmantoju, tāpēc tā maršrutu nezinu.

* Ja brauc ar 3.; 5. vai 9. metro, jāizkāpj pieturā Xàtiva. Izejot virszemē, būs redzama grezna galvenās dzelzceļa stacijas ēka (skat attēlu). Nostājoties ar seju pret stacijas ieeju, tramvaja pietura atrodas kreisajā stacijas ēkas pusē. Stacijas ēkā iekšā neieejot, jāiet gar staciju paralēli sliedēm pāris simti metru. Laikā, kad mēs apmeklējām Valensiju, apkārt stacijas ēkai bija uzstādīts žogs, jo notika remontdarbi. Maldījāmies apmēram stundu, līdz atradām tramvaja pieturu. Nebijām iedomājušies, ka tā atrodas pazemē. Vairākiem vietējiem apjautājāmies, kur šajā rajonā ir 10. tramvaja pietura Alacant, bet neviens nevarēja pateikt vai nu arī mēs viens otru nemācējām saprast.

Stacijas ēka.

* Ja brauc ar 7. metro, jāizkāpj pieturā Ballèn. No šīs pieturas līdz 10. tramvaja galapunktam Alacant ved garš pazemes gājēju tunelis. Šajā maršrutā apmaldīties nevar, jo no metro līdz tramvajam var aiziet, neuzkāpjot virszemē.

* Braucot ar 10. tramvaju, jāizkāpj pieturā Ciutat Arts I Ciències – Justícia. Ja vēlme izstaigāt Okeanogrāfijas muzeju, tad jāizkāpj pieturā Oceanogràfic.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

  

interesanti

    

superīgi

  

 

slikti;

nav vērts redzēt

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantotas internetā uzietās Lisabonas  un Sintras kartes.

 

 

 

10. tramvaja sliedes līdzās Mākslas un zinātnes kompleksam vijas pa mākslīgo zālienu.

 

 

 

Futūristiskajam Mākslas un zinātnes ēku kompleksam līdzās slejas arhitektoniski interesantas daudzdzīvokļu mājas.

 

 

 

Braucot no Bioparka ar 99. autobusu, izjutu, cik labi tad, ja sabiedriskais transports nav atkarīgs no pārējo transportlīdzekļu kustības ātruma. Autobuss brauca pa atsevišķu tam paredzētu vienas joslas ceļu, ko no pārējā lielceļa atdalīja zaļā zona.

 

 

 

4. maijā (sestdienā), kad ieradāmies Valensijā, vecpilsētā tika svinēti svētki. Baltais leduslācis mūzikas pavadījumā dancoja un pelnīja naudiņu.

 

 

 

Valensijas vecpilsētā gaisa sakne, kas nokarājusies no koka zara līdz pat zemei, ir iesakņojusies.

 

 

 

  

Gleznojumi uz māju sienām vecpilsētā.

 

 

 

Pie metro stacijas Marítim, kur mēs kāpām laukā, lai dotos uz naktsmītni, aug vairāki džakarandas koki – maija sākumā violeti zvaniņi koku zaros un neviena lapiņa.

 

 

 

Pilsētas parkā aug Grevillea robusta koki, kam dzeltenie ziedi līdzinās birstītēm.

 

 

 

Starp daudziem agrāk neredzētiem augiem parkā pamanīju eņģeļtauru radinieci, kuras taurītes ir krietni mazāka izmēra un violetā krāsā – Iochroma Australis.

 

 

Valensijas Okenārijā mitinās vairāki baltie vaļi - belugas. Baltā vaļa bildi atradu internetā.

 

 

 

Metāla zivs - mākslas darbs Okenārijā.

 

 

 

Spānijas tradicionālais ēdiens paelja.

 

 

 

Tapas ir bijusi galvenā spāņu virtuves sastāvdaļa gadsimtiem ilgi. Valensija ir viena no populārākajām vietām Spānijā, kur baudīt tapas. Tās ir uzkodas, kas var būt karstas vai aukstas, saldas vai sāļas. Parasti tapas pasniedz kopā ar dzērienu.

Iegādājoties Valensijas tūristu karti (Valencià Tourist Card), tiek piedāvātas divas bezmaksas tapas un divi bezmaksas dzērieni.