|
1. lappusē – Vispārīgā informācija. Vágar sala 2. lappusē – Streymoy sala 3. lappusē – Eysturoy sala, Borðoy sala, Kunoy sala
Vispārīgā informācija
Fēru salas ap 9. gadsimtu kolonizēja norvēģu vikingi. Pateicoties aitām, kas te mita (tās bija ieveduši īru mūki 6. gadsimtā), vikingi salām deva nosaukumu, kas burtiskā tulkojumā nozīmē “aitu salas”.
Latviešu valodā pareizais salu nosaukums ir Fēru salas nevis Farēru salas, kā tas uzrādās, piemēram, Google Map.
Kaut gan Fēru salas ietilpst Dānijas Karalistes sastāvā, tā ir autonoma teritorija ar savu parlamentu, valodu un naudas vienību. Salas atrodas aptuveni 1000 kilometrus no Dānijas kontinentālās daļas. Pat Skotija un Islande atrodas tuvāk Fēru salām nekā Dānija – attiecīgi 320 un 420 kilometri.
Tā kā salu ekonomika tradicionāli balstās uz zvejniecību, akvakultūru un zivju apstrādi, kas ir vīriešu dominētās nozares, salās novērojams izteikts vīriešu pārsvars – uz katrām 100 sievietēm apmēram 107 vīrieši. Ierobežotu profesionālo iespēju dēļ daudzas jaunas sievietes pamet salas, lai studētu vai strādātu ārzemēs (visbiežāk Dānijā). Fēru salu sauszemes platība veido tikai 1% no visas Fēru salām piederošās teritorijas. Tas izskaidro, kāpēc galvenās nodarbošanās ir saistītas ar jūru. Fēriešu sakāmvārds teic – “Cilvēks bez laivas ir kā cilvēks bez mēteļa.” 97% no salu eksporta ir zivsaimniecības produkti, tai skaitā arī salās audzētie Fēru laši. Tā kā Fēru salas neietilpst Eiropas Savienībā, uz tām nedarbojas Eiropas Savienības pieņemtās zvejas kvotas. Diemžēl vēl joprojām, neskatoties uz ekoloģisko organizāciju protestiem, Fēru salās pastāv 400 gadus veca tradīcija, kur vietējie medī delfīnus (pilotvaļus). Piemēram, 2021. gada septembrī dienas laikā tika noslepkavoti 1428 delfīni, kas bijis lielākais slaktiņš vēsturē. Pēc tradīcijas iegūtā gaļa netiekot pārdota. To sadala starp kopienas locekļiem. Fēru salas veidojušās vulkānisko procesu rezultātā un ir slavenas ar stāvām jūras klintīm. Fēru salu daba mums šķiet neierasta – te neaug ne koki, ne krūmi, izņemot tos, ko cilvēki iestādījuši pie saviem īpašumiem. Kalnu nogāzes klāj vien zālājs, un ainava paveras plaša un atklāta. Lai gan salās ir daudz pārgājienu taku, man nešķiet īpaši aizraujoši pa tām iet, jo galamērķis bieži vien redzams jau no tālienes. Garākos pārgājienos man prasās lielāka noslēpumainība – līkumi, aiz kuriem slēpjas jauni skati un negaidīti pārsteigumi. Fēru salās viss ir pārredzams kā uz delnas. Vēl bez kalniem un lieliem zālāju plašumiem, uz salām mitinās aitas. To ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iedzīvotāju. Aitas vilna jau no laika gala saliniekus sargājusi no skarbajiem laikapstākļiem. Ne velti agrāk tika uzskatīts, ka vilna ir Fēru zelts. Lai iedzīvotāji varētu pārvietoties starp salām, Fēru salās ir 24 autoceļu tuneļi. Četri no tiem ir zemūdens tuneļi. Kopējais visu ekspluatācijā esošo tuneļu garums ir apmēram 70 kilometri.
Vágar sala Vágar ir trešā lielākā Fēru arhipelāga sala. Uz Vágar salas atrodas lidosta, kas tika izbūvēta Otrā pasaules kara laikā, kad salas bija ieņēmusi Lielbritānijas armija. Pateicoties 4,9 kilometrus garajam zemūdens tunelim Vágatunnilin, kas tika atklāts 2002. gadā, brauciens ar automašīnu no lidostas Vágar salā līdz galvaspilsētai Tórshavn, kas atrodas uz Streymoy salas, aizņem aptuveni 45 minūtes.
Uz Vágar salas atrodas vairāki slaveni Fēru salu dabas objekti.
Múlafossur ūdenskritums ir viens no Fēru salu slavenākajiem skatiem, kur ūdenskritums gāžas tieši no klints Atlantijas okeānā. Tas atrodas Gásadalur ciematā. Ciematu ieskauj augsti kalni, un tajā šobrīd dzīvo vien 15 iedzīvotāji. Agrāk Gásadalur ciematam varēja piekļūt, ejot kājām pāri augstajiem kalniem pa pasta nesēja taku. Vietējais pastnieks trīs reizes nedēļā mēroja šo ceļu pāri bīstamajam vairāk nekā 400 metrus augstajam kalnam, lai nogādātu iedzīvotājiem vēstules un preces. Ja kāds ciemata iedzīvotājs smagi saslima vai nomira, kaimiņiem nācās nest slimnieku vai zārku uz pleciem pāri šai pašai stāvajai kalnu pārejai līdz tuvākajam kaimiņu ciemam Bøur. Tikai Otrā pasaules kara laikā (1940. gadā) britu okupācijas spēki izbūvēja stāvas kāpnes no jūras malas līdz ciematam, lai nedaudz atvieglotu preču nogādi no laivām, taču kuģošana šajos ūdeņos tik un tā palika ārkārtīgi bīstama. Lai ciemata iedzīvotāji nejustos izolēti, tika izbūvēts 1,4 kilometrus garš tunelis. 2003. gadā tas kļuva pieejams gājējiem, bet 2006. gadā – transportam.
Bøur ciemats ir viens no senākajiem ciematiem Fēru salās. Bøur pirmo reizi minēta ap 1350. gadu. Leģenda vēsta, ka reiz lielākā ciemata zemes daļa piederējusi kādai turīgai sievietei vārdā Gasa. Taču pēc tam, kad viņa tika pieķerta ēdam gaļu gavēņa laikā, kas toreiz bija smags pārkāpums, viņa zaudēja savus īpašumus, kas pārgāja baznīcas pakļautībā. Gasa bija spiesta pārcelties aiz kalna – tā radies kaimiņu ciemats Gásadalur, par kuru tika aprakstīts jau iepriekš.
No Bøur ciemata paveras skats uz neapdzīvotām saliņām Atlantijas okeānā - Tindhólmur ar haizivs spuras formu un Drangarnir ar dabiskas arkas formu.
Fotogrāfijas kreisajā pusē jūrā redzamie apaļi ir Fēru lašu audzētavu tīkli.
Sørvágsvatn vai Leitisvatn ezers ir lielākais ezers Fēru salās (tiek izmantoti abi ezera nosaukumi). Tas pazīstams kā "ezers virs okeāna", jo atrodas virs jūras līmeņa. Ezera galā no 30 metrus augstas klints lejup okeānā krīt ezera ūdeņi, veidojot Bøsdalafossur ūdenskritumu. Turpat netālu atrodas arī stāva, 142 metrus augsta Trælanípa klints, no kuras paveras skats uz lielo ezeru. Gar ezeru līdz ūdenskritumam un klintij ved taka.
Fotogrāfijā redzama neliela daļa no Sørvágsvatn ezera, kurš tālumā “saplūst” ar jūru. Kreisajā pusē augstā Trælanípa klints.
Skats no Trælanípan klints uz Sørvágsvatn ezeru. Ar sarkanu aplīti apvilku cilvēku, bet ar zilu aplīti – nelielu māju ezera otrā krastā.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantots Google maps kartes fragments.
Vietējā mākslinieka Tróndur Patursson stikla vitrāžas pamanīju vairākās vietās – lidostā, lielveikalā, tunelī.
Fēru aitām vilna ir gara un vējā plandoša.
Tā kā zālienu un pastaigu takas klāj dabīgs aitu mēslojums, vietējie ir parūpējušies par tūristu apavu tīrību.
Fēru salu nacionālais putns ir jūras žagata.
Instruments, kas līdzinās lāpstai, taču tā asmens novietots taisnā leņķī pret kātu. Šāda konstrukcija ļauj viegli, ar kājas spiedienu, vertikāli atgriezt un izcelt no zemes precīzus, taisnstūra formas velēnu klučus, piemēram, velēnas slāņus zāles jumtu ierīkošanai.
Sena Fēru salu lauksaimniecības metode - kartupeļu audzēšana zem velēnām. Fēru salās augsnes slānis ir ļoti plāns, akmeņains un zeme bieži vien ir pārāk mitra, tāpēc zemes aršana tur nav iespējama. Uz pļavas zāles, kas nav uzrakta, uzklāj mēslojumu – jūras aļģes un aitas mēslus. Ar augšējā attēlā redzamo lāpstu blakus esošo velēnu izrok un apgriež otrādi ar zāli uz leju, uzliekot to virsū mēslojumam un kartupelim. Kartupelis nonāk zem apgrieztās velēnas. Zāle un mēslojums zem zemes satrūd, radot siltumu un barības vielas.
Nacionālais Fēru salu sporta veids - airēšana ar koka laivām. Komandas sacenšas ar rokām būvētām koka laivām. To forma ir mantota no vikingu kuģiem un vēsturiskajām zvejas laivām, kas gadsimtiem ilgi bija vienīgais transporta līdzeklis starp salām.
Populārākais sporta veids Fēru salās ir futbols. Gandrīz katrā ciemā ierīkots futbola laukums. Neskatoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, salās ir vairākas līgas, desmitiem klubu un attīstīts jauniešu futbols.
Elektriskā tējkanna pārveidota par ziedojumu kastīti. Tējkannas vāks ir cieši aizslēgts ar piekaramo atslēgu un ķēdi, savukārt tās sānā ir izgriezta šaura sprauga monētu un banknošu iemešanai.
Uz kādas ēkas velēnu jumta ziedēja pienenes.
Kādā ciematā suns bija tik pieticīgs un reizē pārlaimīgs, skrienot pakaļ akmeņiem, kas tika mētāti. Fotogrāfijā akmens ir starp suņa priekšķepām.
Fēru salu mazdārziņš, ko no visām pusēm ieskauj akmeņu krāvumu žogs, lai dārziņu pasargātu no vējiem un no aitām. Dārza kreisajā pusē redzamas rabarberu lapas. Rabarberi ir viens no retajiem augiem, kas Fēru salās aug griezdamies un ir ļoti populārs vietējā virtuvē (ievārījumos, kūkās un pie gaļas ēdieniem).
Kirkjubøur ciematā uzmanību piesaistīja kādas mājas dekoratīvie elementi.
Mūsdienu mākslas instalācija — akmens trilīts, kas atrodas Tórshavn centrā.
Turpat netālu atrodas arī dzelzs aitu skulptūras.
|