|
Streymoy sala Streymoy ir lielākā sala Fēru arhipelāgā. Tās nosaukums tulkojumā nozīmē "straumes sala" un radies pateicoties spēcīgajām okeāna straumēm, kas plūst ap salu.
Uz Streymoy salas atrodas galvaspilsēta Tórshavn. Te mīt nedaudz vairāk par 14 000 iedzīvotājiem, kas ir 25% no visiem uz salām dzīvojošajiem fēriešiem. Vēsturiskajā Tórshavn centrā saglabājušās koka mājas ar tradicionālajiem velēnu (zāles) jumtiem. Senajā parlamenta ēkā, kas vizuāli neatšķiras no pārējām koka mājām, vēl joprojām strādā salu valdība.
Vēturiskās sarkanbrūnās koka mājiņas ar tradicionālajiem velēnu (zāles) jumtiem.
Pastaigājoties pa galvaspilsētu, nolēmām izpētīt, kāds te ir parks. Diezgan piemīlīgs un ar stādītiem kokiem.
Maija sākumā, tāpat kā pie mums, lapu kokiem lapu gandrīz vēl nav.
Kirkjubøur ciematā raksturīgas mājas ar melnām koka sienām un koši sarkaniem logu un durvju rāmjiem.
Lai koku pasargātu no mitruma un pūšanas, jau no senatnes ēkas sienas apstrādāja ar darvu. Darva kokam piešķir melnu krāsu, un šī krāsa arī labāk absorbē saules siltumu. Senāk krāsu pigmenti bijuši dārgi, un tie tika importēti. Zināms, ka sarkanā krāsa bijusi lētāka nekā baltā, tāpēc rāmji krāsoti sarkani. Tā kā ne visi varēja atļauties šo krāsu, sarkanie logu un durvju rāmji norādīja uz saimnieka turību. Vienkāršie iedzīvotāji rāmjus nekrāsoja vispār vai izmantoja tikai darvu. Mūsdienās šis krāsu salikums Kirkjubøur ciematā tiek stingri uzturēts kā kultūrvēsturiskais mantojums.
Kirkjubøur ciematā atrodas 12. - 13. gadsimtā celta baznīca. Ieejas vārtu māksliniecisko stikla vitrāžu veidojis slavenais Fēru salu mākslinieks Tróndur Patursson, kas dzimis šajā ciematā un joprojām te dzīvo.
12. -13. gadsimtā celtā Svētā Olafa baznīca ar vietējā mākslinieka vārtu vitrāžu.
Vēl Kirkjubøur ciematā līdzās baznīcai atrodas Svētā Magnusa katedrāles drupas, kuras masīvajās akmens sienās īpaši izceļas gotiskā stila logs ar smailu arku. Katedrāles būvniecība aizsākās ap 1300. gadu. Iespējams, ka katedrāle netika pilnībā pabeigta, un tai nekad nav bijis jumts.
Svētā Magnusa katedrāles drupas.
Saksun ciemats ir slavens ar nelielu baznīcu, kas atrodas netālu no lagūnas un vairākiem ūdenskritumiem.
Baznīca vientuļajā Saksun ciematā.
Streymoy salā atrodas augstākais ūdenskritums Fossá (140 metri), kas divās pakāpēs krīt līdzās galvenajam ceļam.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantots Google maps kartes fragments.
Vietējā mākslinieka Tróndur Patursson stikla vitrāžas pamanīju vairākās vietās – lidostā, lielveikalā, tunelī.
Fēru aitām vilna ir gara un vējā plandoša.
Tā kā zālienu un pastaigu takas klāj dabīgs aitu mēslojums, vietējie ir parūpējušies par tūristu apavu tīrību.
Fēru salu nacionālais putns ir jūras žagata.
Instruments, kas līdzinās lāpstai, taču tā asmens novietots taisnā leņķī pret kātu. Šāda konstrukcija ļauj viegli, ar kājas spiedienu, vertikāli atgriezt un izcelt no zemes precīzus, taisnstūra formas velēnu klučus, piemēram, velēnas slāņus zāles jumtu ierīkošanai.
Sena Fēru salu lauksaimniecības metode - kartupeļu audzēšana zem velēnām. Fēru salās augsnes slānis ir ļoti plāns, akmeņains un zeme bieži vien ir pārāk mitra, tāpēc zemes aršana tur nav iespējama. Uz pļavas zāles, kas nav uzrakta, uzklāj mēslojumu – jūras aļģes un aitas mēslus. Ar augšējā attēlā redzamo lāpstu blakus esošo velēnu izrok un apgriež otrādi ar zāli uz leju, uzliekot to virsū mēslojumam un kartupelim. Kartupelis nonāk zem apgrieztās velēnas. Zāle un mēslojums zem zemes satrūd, radot siltumu un barības vielas.
Nacionālais Fēru salu sporta veids - airēšana ar koka laivām. Komandas sacenšas ar rokām būvētām koka laivām. To forma ir mantota no vikingu kuģiem un vēsturiskajām zvejas laivām, kas gadsimtiem ilgi bija vienīgais transporta līdzeklis starp salām.
Populārākais sporta veids Fēru salās ir futbols. Gandrīz katrā ciemā ierīkots futbola laukums. Neskatoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, salās ir vairākas līgas, desmitiem klubu un attīstīts jauniešu futbols.
Elektriskā tējkanna pārveidota par ziedojumu kastīti. Tējkannas vāks ir cieši aizslēgts ar piekaramo atslēgu un ķēdi, savukārt tās sānā ir izgriezta šaura sprauga monētu un banknošu iemešanai.
Uz kādas ēkas velēnu jumta ziedēja pienenes.
Kādā ciematā suns bija tik pieticīgs un reizē pārlaimīgs, skrienot pakaļ akmeņiem, kas tika mētāti. Fotogrāfijā akmens ir starp suņa priekšķepām.
Fēru salu mazdārziņš, ko no visām pusēm ieskauj akmeņu krāvumu žogs, lai dārziņu pasargātu no vējiem un no aitām. Dārza kreisajā pusē redzamas rabarberu lapas. Rabarberi ir viens no retajiem augiem, kas Fēru salās aug griezdamies un ir ļoti populārs vietējā virtuvē (ievārījumos, kūkās un pie gaļas ēdieniem).
Kirkjubøur ciematā uzmanību piesaistīja kādas mājas dekoratīvie elementi.
Mūsdienu mākslas instalācija — akmens trilīts, kas atrodas Tórshavn centrā.
Turpat netālu atrodas arī dzelzs aitu skulptūras.
|