FĒRU SALAS (2026./ 4 dienas)

12.05.2026.

Tēma: CEĻOJUMI Grupu ceļojumi

Vágar sala

Vágar ir trešā lielākā Fēru arhipelāga sala. Uz Vágar salas atrodas lidosta, kas tika izbūvēta Otrā pasaules kara laikā, kad salas bija ieņēmusi Lielbritānijas armija.

Pateicoties 4,9 kilometrus garajam zemūdens(!) tunelim Vágatunnilin, kas tika atklāts 2002. gadā, brauciens ar automašīnu no lidostas Vágar salā līdz galvaspilsētai Tórshavn, kas atrodas uz Streymoy salas, aizņem aptuveni 45 minūtes.

 

Uz šīs salas atrodas vairāki slaveni Fēru salu dabas objekti.

 


Múlafossur ūdenskritums ir viens no Fēru salu slavenākajiem skatiem, kur ūdenskritums gāžas tieši no klints Atlantijas okeānā. Tas atrodas Gásadalur ciematā. Ciematu ieskauj augsti kalni, un tajā šobrīd dzīvo vien 15 iedzīvotāji.

Agrāk Gásadalur ciematam varēja piekļūt, ejot kājām pāri augstajiem kalniem pa pasta nesēja taku. Vietējais pastnieks trīs reizes nedēļā mēroja šo ceļu pāri bīstamajam vairāk nekā 400 metrus augstajam kalnam, lai nogādātu iedzīvotājiem vēstules un preces. Ja kāds ciemata iedzīvotājs smagi saslima vai nomira, kaimiņiem nācās nest slimnieku vai zārku uz pleciem pāri šai pašai stāvajai kalnu pārejai līdz tuvākajam kaimiņu ciemam Bøur .

Tikai Otrā pasaules kara laikā (1940. gadā) britu okupācijas spēki izbūvēja stāvas kāpnes no jūras malas līdz ciematam, lai nedaudz atvieglotu preču nogādi no laivām, taču kuģošana šajos ūdeņos tik un tā palika ārkārtīgi bīstama.

Lai ciemata iedzīvotāji nejustos izolēti, tika izbūvēts 1,4 kilometrus garš tunelis. 2003. gadā tas kļuva pieejams gājējiem, bet 2006. gadā – transportam.

Múlafossur ūdenskritums, kas atrodas Gásadalur ciemata malā.

 

  Lai parādītu varenos kalnus, kas atdala vientuļo Gásadalur ciematu no Vágar salas pārējās daļas, ar sarkanu aplīti apvilku cilvēku, bet ar gaiši zaļu – kalnā izrakto automašīnu tuneli. Nemaz neticas, ka, lai nokļūtu ciematā, šim kalnam kādreiz cilvēki gājuši pāri kājām.

 


Bøur ciemats ir viens no senākajiem ciematiem Fēru salās. Bøur pirmo reizi minēta ap 1350. gadu. Leģenda vēsta, ka reiz lielākā ciemata zemes daļa piederējusi kādai turīgai sievietei vārdā Gasa. Taču pēc tam, kad viņa tika pieķerta ēdam gaļu gavēņa laikā, kas toreiz bija smags pārkāpums, viņa zaudēja savus īpašumus, kas pārgāja baznīcas pakļautībā. Gasa bija spiesta pārcelties aiz kalna – tā radies kaimiņu ciemats Gásadalur, par kuru tika aprakstīts jau iepriekš.

 

  Bøur ciematā ir saglabājušās vēsturiskas koka mājiņas ar zaļiem sūnu/zāles jumtiem.

 

 


No Bøur ciemata paveras skats uz neapdzīvotām saliņām Atlantijas okeānā - Tindhólmur ar haizivs spuras formu un Drangarnir ar dabiskas arkas formu.

Fotogrāfijas kreisajā pusē jūrā redzamie apaļi ir Fēru lašu audzētavu tīkli.

 


Sørvágsvatn vai Leitisvatn ezers ir lielākais ezers Fēru salās (tiek izmantoti abi ezera nosaukumi). Tas pazīstams kā "ezers virs okeāna", jo atrodas virs jūras līmeņa. Ezera galā no 30 metrus augstas klints lejup okeānā krīt ezera ūdeņi, veidojot Bøsdalafossur ūdenskritumu. Turpat netālu atrodas arī stāva, 142 metrus augsta Trælanípa klints, no kuras paveras skats uz lielo ezeru. Gar ezeru līdz ūdenskritumam un klintij ved taka.

Fotogrāfijā redzama neliela daļa no Sørvágsvatn ezera, kurš tālumā “saplūst” ar jūru. Kreisajā pusē augstā Trælanípa klints.

 

 

 

Sørvágsvatn ezera noslēgums, kur ezera ūdens pāriet Bøsdalafossur ūdenskritumā, bet ūdenskritums iekrīt Atlantijas okeānā.

 

 

 

 

 

 

 

 

Fotogrāfija paņemta no interneta, jo, atrodoties tūrisma takas skatu vietā, ūdenskritums pilnībā nav redzams.

 

Skats no Trælanípan klints uz Sørvágsvatn ezeru. Ar sarkanu aplīti apvilku cilvēku, bet ar zilu aplīti – nelielu māju ezera otrā krastā, kas varētu būt, piemēram, laivu novietne.

 

Skats uz augstāko Trælanípan klints punktu (apvilkts ar sarkanu aplīti). Labās puses fotogrāfijā šīs pašas klints augšpusē ar zaļiem aplīšiem apvilkti divu cilvēku stāvi.

 

 


 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko