|
Eysturoy sala Eysturoy ir otra lielākā sala Fēru arhipelāgā. Tās nosaukums tulkojas kā Austrumu sala. Ar Streymoy salu to savieno tilts pāri jūras šaurumam, ko vietējie dēvē par vienīgo tiltu pāri Atlantijas okeānam. Kaut gan reāli tilts nemaz tik liels nav – tikai 220 metrus garš. Tas tika atklāts 1973. gadā un joprojām ir vienīgais starpsalu tilts Fēru salās. Kopš 2020. gada starp Streymoy un Eysturoy salām ir arī zemūdens tunelis — Eysturoyartunnilin, kas ir apmēram 11,2 km garš. Tā dziļākajā punktā (72–73 metrus zem okeāna gultnes) atrodas pasaulē pirmais zemūdens rotācijas aplis, kas izgaismots ar mākslinieka Tróndur Patursson radītām krāsainām gaismām un skulptūrām. Šis tunelis saīsina braucienu līdz galvaspilsētai Torshavn no stundas līdz 15 minūtēm.
Tilts pāri jūras šaurumam, kas savieno Streymoy un Eysturoy salas.
Zemūdens rotācijas aplis, kas atrodas zem okeāna gultnes.
Eysturoy salā ir 66 kalnu virsotnes. Te atrodas arī augstākā Fēru salu virsotne Sleataratindurs (880m), no kuras esot redzamas visas 18 Fēru salas. Eysturoy salu gandrīz uz pusēm sadala divi gari fjordi. Tas ir garš jūras līcis ar klinšainām krasta nogāzēm. Viena fjorda garums sasniedz pat 14,5 kilometrus.
Viens no populārākajiem ciematiem Fēru salās ir Gjógv ciemats. Ceļš uz to ved cauri neaprakstāmi skaistām kalnu pārejām. Šis kalnu ceļš ir šaurs un ziemas mēnešos sniega dēļ bieži tiek slēgts. Līdzās ciematam Gjógv atrodas šaura aiza, kas kalpo kā dabiska osta laivām. No ciemata sākas pastaigu takas uz klinti, kur vasaras mēnešos mājvietu raduši Atlantijas tuklīši.
Ciemats Gjógv. Priekšplānā redzama aiza, kas kalpo kā dabiska osta laivām. Aizā var nokāpt pa betonētām kāpnēm.
Arheoloģiskajos izrakumos, kas norisinājās pagājušā gadsimta 80. gados Leirvík ciematā, tika atklātas labi saglabājušās 9. līdz 10. gadsimta vikingu apmetnes, kas zināmas kā Toftanes.
Borðoy sala Uz Borðoy salas atrodas otra lielākā pilsēta Fēru salās – Klaksvík ar aptuveni 5000 iedzīvotājiem. No Eysturoy salas uz Borðoy salu iespējams aizbraukt pa zemūdens tuneli. Līdz galvaspilsētai no šejienes jābrauc apmēram 45 minūtes. Pilsēta izceļas ar modernu baznīcu, kas celta no bazalta akmens un koka.
Kunoy sala Kunoy salā ir tikai divi apdzīvoti ciemi. Te atrodas arī Kunoja parks Viðarlundin í Kunoy - neliels “mežiņš” ar apmēram divus kilometrus garu taciņu. Fēru salu bezkoku ainavā meži ir retums. Spēcīgie vēji, plānā augsnes kārta un aitu ganības gadsimtiem ilgi apgrūtināja mežu veidošanos, tāpēc 20. gadsimta sākumā vietējie iedzīvotāji sāka stādīt kokus, un Kunoja parks kļuva par vienu no veiksmīgākajiem šādiem projektiem. Pirmie koki tika iestādīti ap 1914. gadu. Kunoja parkā aug skuju un lapu koki; parka centrā atrodas milzīgs akmens, bet cauri parkam tek kalnu upīte. Parks ir iežogots, lai pasargātu to no aitām.
Nelielais “mežiņš” izaudzis augsta kalna, kura virsotni klāj sniegs, pakājē.
Kunoy ciemats ar aitām priekšplānā.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantots Google maps kartes fragments.
Vietējā mākslinieka Tróndur Patursson stikla vitrāžas pamanīju vairākās vietās – lidostā, lielveikalā, tunelī.
Fēru aitām vilna ir gara un vējā plandoša.
Tā kā zālienu un pastaigu takas klāj dabīgs aitu mēslojums, vietējie ir parūpējušies par tūristu apavu tīrību.
Fēru salu nacionālais putns ir jūras žagata.
Instruments, kas līdzinās lāpstai, taču tā asmens novietots taisnā leņķī pret kātu. Šāda konstrukcija ļauj viegli, ar kājas spiedienu, vertikāli atgriezt un izcelt no zemes precīzus, taisnstūra formas velēnu klučus, piemēram, velēnas slāņus zāles jumtu ierīkošanai.
Sena Fēru salu lauksaimniecības metode - kartupeļu audzēšana zem velēnām. Fēru salās augsnes slānis ir ļoti plāns, akmeņains un zeme bieži vien ir pārāk mitra, tāpēc zemes aršana tur nav iespējama. Uz pļavas zāles, kas nav uzrakta, uzklāj mēslojumu – jūras aļģes un aitas mēslus. Ar augšējā attēlā redzamo lāpstu blakus esošo velēnu izrok un apgriež otrādi ar zāli uz leju, uzliekot to virsū mēslojumam un kartupelim. Kartupelis nonāk zem apgrieztās velēnas. Zāle un mēslojums zem zemes satrūd, radot siltumu un barības vielas.
Nacionālais Fēru salu sporta veids - airēšana ar koka laivām. Komandas sacenšas ar rokām būvētām koka laivām. To forma ir mantota no vikingu kuģiem un vēsturiskajām zvejas laivām, kas gadsimtiem ilgi bija vienīgais transporta līdzeklis starp salām.
Populārākais sporta veids Fēru salās ir futbols. Gandrīz katrā ciemā ierīkots futbola laukums. Neskatoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, salās ir vairākas līgas, desmitiem klubu un attīstīts jauniešu futbols.
Elektriskā tējkanna pārveidota par ziedojumu kastīti. Tējkannas vāks ir cieši aizslēgts ar piekaramo atslēgu un ķēdi, savukārt tās sānā ir izgriezta šaura sprauga monētu un banknošu iemešanai.
Uz kādas ēkas velēnu jumta ziedēja pienenes.
Kādā ciematā suns bija tik pieticīgs un reizē pārlaimīgs, skrienot pakaļ akmeņiem, kas tika mētāti. Fotogrāfijā akmens ir starp suņa priekšķepām.
Fēru salu mazdārziņš, ko no visām pusēm ieskauj akmeņu krāvumu žogs, lai dārziņu pasargātu no vējiem un no aitām. Dārza kreisajā pusē redzamas rabarberu lapas. Rabarberi ir viens no retajiem augiem, kas Fēru salās aug griezdamies un ir ļoti populārs vietējā virtuvē (ievārījumos, kūkās un pie gaļas ēdieniem).
Kirkjubøur ciematā uzmanību piesaistīja kādas mājas dekoratīvie elementi.
Mūsdienu mākslas instalācija — akmens trilīts, kas atrodas Tórshavn centrā.
Turpat netālu atrodas arī dzelzs aitu skulptūras.
|