Ceļojums uz Azoru salām (2. diena) Līdzko izkāpām no lidmašīnas Terceiras salā (viena no deviņām Azoru salām), stiprais vējš uzvēdīja govs mēslu smaku. Piena lopkopība ir galvenā lauksaimniecības nozare, jo salu klāj lekni zāļu lauki, kas viens no otra norobežoti ar akmens krāvumiem. Kad govis apēdušas zāli vienā norobežotajā teritorijā, saimnieks tās pārved uz citu teritoriju. Govis visu laiku atrodas uz lauka. Tās netiek vestas uz kūti, kā pierasts pie mums. Arī slaukšanas aparāts ceļo līdzi govīm no viena lauka uz citu.
Raugoties no lidmašīnas, sala izskatās it kā būtu noklāta ar zaļiem ielāpu laukumiem.
Staigājot par Terceiras salas pilsētu Angra, pamanīju studentus, kas, tērpušies dīvainā apmetnī, pulcējās pilsētas centrā uz kaut kādu pasākumu. Tumši zilo apmetni klāja dažādas emblēmas – citam vairāk, citam mazāk. Pie apmetņa (nezinu vai tas bija visiem) piestiprināta sapīta lente, kas atgādināja “pūķa” asti. Iemeslu šim pasākumam nezinu, bet ienāca prātā doma – emblēmu (ordeņu) vairāk tiem, kas piedalījušies dažādos studentu pasākumos vai arī labāk nokārtojuši eksāmenus. Abiem studentiem apmetnis vēl nav uzvilkts. Tas pārlikts tikai pār plecu.
Ceļojuma uz Azoru salām aprakstu lasīt šeit. |
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |