|
1. lappusē – Vispārīga informācija 2. lappusē – Pico sala 3. lappusē – Terceira sala 4. lappusē – Faial sala 5. lappusē – São Miguel sala 6. lappusē – São Miguel sala (turpinājums)
Azoru salas ir Portugālei piederošs arhipelāgs Atlantijas okeānā, kas atrodas aptuveni 1600 km uz rietumiem no Portugāles kontinentālās daļas un ir vistālākais Eiropas rietumu punkts. Azoru salu arhipelāgu veido 9 vulkāniskas izcelsmes salas.
Azoru nosaukums radies no portugāļu vārda, kas nozīmē ērglis. Salas atklāšanas brīdī pētnieki kļūdaini peļu klijānu identificēja kā ērgli. Kā izrādījās vēlāk - ērgļi nekad uz šīm salām nav dzīvojuši, bet arhipelāga nosaukumā un karogā ērglis palicis. Puslokā virs ērgļa attēlotas 9 zvaigznes. Tās ir 9 salas.
Vietējie iedzīvotāji katrai salai piešķīruši krāsu: Santamarija – dzeltenā sala; São Miguel – zaļā sala; Terceira – violetā sala; Graciosa – baltā sala; São Jorge – sarkanā sala; Pico – melnā sala; Faial – zilā sala; Flores – rozā sala; Corvo – brūnā sala. Kopā ar “Impro” grupu apmeklēju četras no šīm salām (Terceira, Faial, Pico, São Miguel), un es pat teiktu, ka katra sala atšķīrās ne tikai ar dabu, bet arī ar smaržu. Līdzko izkāpu no lidmašīnas Terceira salā, vējš uzvēdīja kūts smaku. Tas tāpēc, ka šajā salā pamatnodarbošanās ir lopkopība. Savukārt Pico salā smaržoja pēc pūstošām aļģēm.
Laikapstākļi Pirms ceļojuma iedomājos, ka salās maija sākumā būs apmēram tik pat silti, kā pie mums vasarā, taču meteoroloģiskās prognozes nebija iepriecinošas. Gandrīz visas ceļojuma dienas rādīja lietu un stipru vēju, bet pirmajā ielidošanas dienā – tādu negaisu un vētru, ka lidojumu no Lisabonas uz Terceiras salu mierīgi varēja arī atcelt. Rezultātā nebija tik traki. Jāatzīst gan, ka laiks uz salas ir nepastāvīgs. Ja piekrastē ir saulains un silts, tad kalnos tai pat dienā var būt miglains, lietains, vējains un auksts. Piekrastē, kad spīdēja saulīte, bija samērā silti. Brīžiem šķita, ka jaku varētu arī novilkt nost. Kad to izdarīju, pēc mirkļa uzpūta vējš, un jaka atkal prasījās. Vējš uz salām ļoti stiprs. Staigāju visu laiku jakā ar uzliktu kapuci galvā, jo vējš matus pluinīja uz visām pusēm. Braucot kalnos, noteikti līdzi jāņem vējjaka. Visās reizēs, kad devāmies kalnos, apkārtni klāja bieza migla komplektā ar lietu un stipru vēju. Miglas dēļ daudzus skaistos dabasskatus tā arī neredzējām. Tik vien kā uz piecām minūtēm izlīdām no autobusa, lai nobildētu pie skatu laukuma esošo informatīvo attēlu, kā sala no šīs skatu vietas izskatās normālā, saulainā dienā.
Mans ceļojuma apģērbs Azoru salās maija mēnesī. Ja pagari mati, tos vējā labāk savaldīt, uzliekot kapuci. Azoru salās vidējā temperatūra vasarā +240C, bet ziemā +130C. Līdz ar to vietējiem nav nepieciešamība pēc centrālapkures. Ja vēsāks, iztiek ar krāsni, kas paredzēta ēdienu gatavošanai vai arī izmanto kondicioniera opciju, kas silda gaisu. Ja Latvijā vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 574 līdz 691 mm gadā, tad Azoru salās nokrišņu ir vairāk – 700-800 mm gadā. Tik ļoti no mitruma saskrullējušies mati nebija vēl nekad kā šajā ceļojumā. Visu dzīvi biju vēlējusies, lai mani taisnie mati būtu viļņaini. Nu savu vēlmi kaut uz 10 dienām biju piepildījusi.
Atpūta pie ūdens Lai gan Azoru salas no visām pusēm apskalo okeāns, gulšņāšana okeāna krastā un sauļošanās te tikpat kā nav iespējama, jo tādu pludmaļu, kā pie mūsu jūras, vienkārši nav. Piemēram, Terceira salā, kur starp vulkāniskajām klintīm izveidojušies nelieli dabiski peldbaseiniņi, divi cilvēki sauļojās, guļot uz nobetonētas pamatnes. Un vēl – kaut arī šīs vulkāniskās klintis tos pāris nelielos peldbaseinus aizsargā no okeāna viļņiem, tik un tā pastāv varbūtība, ka šajās ūdenstilpnēs nokļūs indīgās sifonoforas (medūzas radinieces), kas atgādina vēja piepūstus, zili rozā iepirkuma maisiņus. Uz São Miguel salas ir vairākas vietas, kur iespējams peldēties dabiskajos silto ūdeņu baseinos. Upju uz salām neesot. Tikai ezeri.
Pie okeāna, kur krastu klāj melnie vulkāna ieži, cilvēki sauļojās uz šīs betona pamatnes. Mums, kas pieraduši sauļoties tīrās smiltiņās, tas šķita neierasti – it kā tu gulētu uz asfaltēta ceļa.
Internetā izlasīju, ka portugāļi šo medūzu radinieci dēvē par kara kuģīti jeb fizāliju. Tās taustekļi var sasniegt 9-50 metrus, un inde var radīt apdegumus vai pat noindēt cilvēku. Apakšējā fotogrāfijā redzama fizāliju kolonija, ko okeāns izskalojis krastā.
Infrastruktūra Mēs apmeklējām četras Azoru arhipelāga salas: Terceira, Faial, Pico, São Miguel. Uz trijām no šīm salām lidojām ar lidmašīnu (Terceira, Faial, São Miguel). Tā kā Picu sala atrodas salīdzinoši tuvu Faial salai, uz turieni nokļuvām ar prāmi. Starp vairākām salām prāmis kursē cauru gadu, izņemot ziemā, ja ir slikti laikapstākļi. Slimnīca un nopietnāka medicīna pieejama tikai São Miguel salā. Pārējās salās esot tādi kā feldšerpunkti. Arī augstskola atrodas São Miguel salā. Ar visu to, ka ēkām nav nepieciešama apkurināšana, uz salām privātmājas nav tik lielas pilis, kā pie mums Pierīgas rajonā.
Iedzīvotāji Uz Terceira salas dzīvo apmēram 56 000 iedzīvotāju, uz Faial salas – apmēram 15 000, uz Pico salas – apmēram 14 000, bet uz São Miguel – apmēram 133 000. Ar katru gadu salās dzīvojošo cilvēku skaits samazinās.
Dzīvnieki Kā stāstīja gide, uz salām esot sastopami pārsvarā putni un kukainīši. No zīdītājiem te mitinās sikspārņi, eži, žurkas, truši un dzīvnieks, kas līdzīgs zebiekstei. Čūsku neesot. Redzēju vien pāris ķirzaciņas. No lopiem tiek turētas govis, aitas un ēzeļi (pēdējos gan nelaimējās redzēt). Līdz 1986. gadam Azoru salās aktīvi notika vaļu medības.
Augi Uz São Miguel salas ir lielas tējas koku plantācijas, kā arī iekārtotas ananāsu siltumnīcas. Šīs sala ir vienīgā vieta Eiropā, kur tiek audzēti šie eksotiskie augi. Audzēti tiek banāni, kaut tas nav vietējais augs. Lai banānus pasargātu no okeāna vēja, visapkārt laukam apstādīti augsti krūmi. Savukārt Pico salā, lai aizsargātu vīnogu audzes no vēja, visapkārt tām sakrauti lavas akmens mūri. 18. un 19. gadsimtā bijušas lielas mandarīnu plantācijas, jo mandarīni bija kļuvuši par galveno eksporta preci. Diemžēl mandarīna koku slimības dēļ nācās visu likvidēt. Terceira un Pico salās saglabājušies oriģinālie lauru koku meži. Šur tur audzē cukurniedres. No tām tiek gatavots vietējais rums. Gide pieminēja arī kukurūzu, bet varbūt tā tika audzēta agrāk. Lai cik mums tas liktos dīvaini, bet uz salām ir diezgan paknapi ar dārzeņiem. Kaut vai gurķi un tomāti tiek ievesti no kontinenta. Ne reizi viesnīcas brokastīs tie netika pasniegti.
Jaunzēlandes Ziemassvētku koks.
Bruģa raksti Staigājot pa pilsētām, uzmanību piesaista melnbaltais gājēju ielu bruģis, kas veido dažādus rakstus un attēlus. Bruģa mozaīkas likšana tika uzsākta 15. gadsimtā. Šo ideju vietējais karalis noskatījies no spāņiem. Kontinentālajā Portugāles daļā raksturīga bruģa mozaīka, kur dominē baltais akmens, bet uz salām dominē melnais lavas akmens. Bruģi liek meistari, kas apvienojušies amatnieku brālībā. Mūsdienās bruģa likšanā tiekot izmantota arī tehnika.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantota internetā uzietā karte.
Staigājot pa Terceiras salas pilsētu Angra, pamanīju studentus, kas, tērpušies dīvainā apmetnī, pulcējās pilsētas centrā uz kaut kādu pasākumu. Tumši zilo apmetni klāja dažādas emblēmas – citam vairāk, citam mazāk. Pie apmetņa (nezinu vai tas bija visiem) piestiprināta sapīta lente, kas atgādināja “pūķa” asti. Iemeslu šim pasākumam nezinu, bet ienāca prātā doma – emblēmu (ordeņu) vairāk tiem, kas piedalījušies dažādos studentu pasākumos vai arī labāk nokārtojuši eksāmenus.
Abiem studentiem apmetnis vēl nav uzvilkts. Tas pārlikts tikai pār plecu.
1. maija darba svētkus salas iedzīvotāji atzīmē, pilsētā vai savos pagalmos izliekot lupatu lelles, kas līdzinās mūsu Sabiles lellēm.
Senākos laikos Azoru salās mūķenes olas baltumu izmantoja apģērba stērķelēšanai, bet no olas dzeltenuma gatavoja kēksiņus. Šīs kūciņu receptes uz salām tiek izmantotas vēl joprojām. Priekš manas gaumes gan par daudz apbērtas ar pūdercukuru.
Tradicionālā Amelia kūka.
Pirmo reizi ēdu dubulto saldējumu dubultajā vafelītē.
Ciemojoties Azoru salās, noteikti jāpagaršo bezalkoholiskais marakujas dzēriens KIMA.
Uz kādas no salām esot vietējā flīžu rūpnīca, laikam tāpēc uz daudzām ēkām ielu nosaukumi, māju numuri un pat baznīcas tēli veidoti no flīzēm.
Privātmājām pamanīju šāda veida skursteņus.
Bija māju jumti vai skursteņi, kurus rotāja dekoratīvi putni.
Visticamāk, lai spēcīgais vējš neaiznestu no jumta dakstiņus, uz tiem uzlikti lavas akmeņi.
Azoru salās māju jumtiem raksturīga dubulta dakstiņu pārkare.
Ēkas rotā ornamentāli un krāsaini balkoniņi.
Skaisti izdekorēti arī citi ēkas ārējie elementi.
No mitruma ēkas pelē, apaug ar sūnām. Piemēram, São Miguel salā mājas, kas atrodas tuvāk karstajiem pazemes avotiem, iekrāsojušās sarkanīgas.
Azorieši uzdrīkstas ēkas nokrāsot košās, dzīvespriecīgās krāsās.
Kādā ciematā uz kristīgajiem svētkiem ceremonijai paredzētais ceļš tika izrotāts ar skujām, dzeltenajām smiltīm un nokrāsotām skaidām.
Ciematā, kur notika Ziedu svētki, mašīnas kravas kastē redzējām ziedu dekoru. Tik pat labi šī tējkanna varēja aizceļot uz kādām kāzām.
|
