|
São Miguel (turpinājums)
Uz São Miguel salas kopš 18. gadsimta tiek audzēta tēja. Mūsdienās ar to nodarbojas 2 saimniecības. Tējas ražotnē, kurā ciemojāmies, stāstīja, ka tējai tiekot izmantoti krūma jaunie dzinumi – trīs lapiņas, ko novāc mehāniski. Kaut kā neticas, ka, nocērpjot tējas krūma augšpusi, aparāts spēj noteikt, vai tas nogriezis trīs jaunās lapiņas vai arī vairāk. Pati ražotne līdzinājās vēsturiskam muzejam, jo izskatījās, ka tējas apstrādes iekārtas saglabājušās no 19. gadsimta beigām vai 20. gadsimta sākuma. Iekārtām strādājot, vēja plūsma diezgan daudz tējas lapiņu aizlidināja pa gaisu, ļaujot tām nokrist zemē līdzās iekārtām. Iespējams, - tās vēlāk tiek saslaucītas un piebērtas klāt pārējai tējai vai arī izmantotas kā sliktākas kvalitātes tēja, citādi nederīgais atbirums sanāktu neizdevīgi liels. Protams, ka apgalvot to nevaru. Gide stāstīja, ka tēja tiekot attīrīta. Apstrādātās tējas lapas saber lielos auduma maisos. Redzēju, kā sieviete vienu tādu maisu uz pleca aiznesa līdz telpai, kurā tēja ar rokām tiek sabērta turziņās. Zaļo un melno tēju gatavo no viena un tā paša tējas krūma. Atšķirīgs esot tējas lapiņu apstrādes veids.
Tējas krūmu plantācijas.
Pie Furnas ezera izveidojušies pazemes karstie avoti, kuros temperatūra uzkarst virs 900C grādiem. Vietējie šos avotus izmanto, lai pagatavotu tradicionālo dārzeņu un gaļas sautējumu. Izraktajās bedrēs tiek ievietots katls ar vēlamajām sastāvdaļām. Atkarībā no sastāvdaļu veida, sautējums tiek vārīts no 5-ām līdz 8-ām stundām. Šajā apvidū ir 56 bedres ēdienu gatavošanai.
Karstie pazemes avoti.
Bedres izraktas vietā, kur zem zemes plūst karstie avoti. Šajās bedrēs tiek likti lieli katli ar ēdiena sastāvdaļām. Zemes kaudzē iesprauž atzīmi ar īpašnieka vārdu, kurš šobrīd bedrē ielicis vārāmo katlu.
Karsto avotu apkārtnē sēra izdalījumi smird pēc vecām olām, bet koku mizas nokrāsojušās oranžas.
Kad ciemojos São Miguel salā, migla to klāja jau trešo nedēļu. Tas it kā esot netipiski priekš maija mēneša. Miglas dēļ nevarējām izstaigāt ne vulkāna krātera taku, ne redzēt vulkāna krāteros radušos ezerus. Vīrs mierināja: “Labi, ka nekas nav redzams. Var ieslēgt iztēli.” No Vista do Rei skatu laukuma paveras ainava uz vulkāniskās izcelsmes Sete Cidades ezeriem, kas atrodas līdzās, bet “iekrāsoti” dažādās krāsās. 1989. gadā kalna virsotnē divi francūži uzcēla milzīgu, tam laikam modernu hoteli “Monte Palace”, kas nokalpoja vien gadu. Cik nopratu, - iemesls bija biežās miglas kalna galā, kā dēļ tūristi neko nevarēja redzēt.
Viesnīcas “Monte Palace” grausts kalna galā jau vairāk kā 30 gadus.
Neko nevarējām redzēt, jo skatu uz abiem ezeriem aizsedza bieza migla.
Atradu attēlu internetā, lai būtu priekšstats, kā Sete Cidades ezeri izskatās saulainā laikā.
Pabraucot zemāk no kalna, caur miglu pavērās skats uz abiem ezeriem, bet krāsu dažādību nevarēja manīt.
Pie viena no Sete Cidades ezeriem.
Miglas dēļ neredzējām ainavu arī pie krātera ezera Lagoa do Fogo.
Tas ir viss, ko redzējām.
Atradu attēlu internetā, lai redzētu, kā ezers Lagoa do Fogo izskatās saulainā laikā.
Skatu laukumi, braucot gar salas krastiem.
Skatu laukums Ponta do Escalvado.
Skatu laukums Ponta do Sossego.
Kādā no skatu laukumiem pie acāliju krūmiem.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantota internetā uzietā karte.
Staigājot pa Terceiras salas pilsētu Angra, pamanīju studentus, kas, tērpušies dīvainā apmetnī, pulcējās pilsētas centrā uz kaut kādu pasākumu. Tumši zilo apmetni klāja dažādas emblēmas – citam vairāk, citam mazāk. Pie apmetņa (nezinu vai tas bija visiem) piestiprināta sapīta lente, kas atgādināja “pūķa” asti. Iemeslu šim pasākumam nezinu, bet ienāca prātā doma – emblēmu (ordeņu) vairāk tiem, kas piedalījušies dažādos studentu pasākumos vai arī labāk nokārtojuši eksāmenus.
Abiem studentiem apmetnis vēl nav uzvilkts. Tas pārlikts tikai pār plecu.
1. maija darba svētkus salas iedzīvotāji atzīmē, pilsētā vai savos pagalmos izliekot lupatu lelles, kas līdzinās mūsu Sabiles lellēm.
Senākos laikos Azoru salās mūķenes olas baltumu izmantoja apģērba stērķelēšanai, bet no olas dzeltenuma gatavoja kēksiņus. Šīs kūciņu receptes uz salām tiek izmantotas vēl joprojām. Priekš manas gaumes gan par daudz apbērtas ar pūdercukuru.
Tradicionālā Amelia kūka.
Pirmo reizi ēdu dubulto saldējumu dubultajā vafelītē.
Ciemojoties Azoru salās, noteikti jāpagaršo bezalkoholiskais marakujas dzēriens KIMA.
Uz kādas no salām esot vietējā flīžu rūpnīca, laikam tāpēc uz daudzām ēkām ielu nosaukumi, māju numuri un pat baznīcas tēli veidoti no flīzēm.
Privātmājām pamanīju šāda veida skursteņus.
Bija māju jumti vai skursteņi, kurus rotāja dekoratīvi putni.
Visticamāk, lai spēcīgais vējš neaiznestu no jumta dakstiņus, uz tiem uzlikti lavas akmeņi.
Azoru salās māju jumtiem raksturīga dubulta dakstiņu pārkare.
Ēkas rotā ornamentāli un krāsaini balkoniņi.
Skaisti izdekorēti arī citi ēkas ārējie elementi.
No mitruma ēkas pelē, apaug ar sūnām. Piemēram, São Miguel salā mājas, kas atrodas tuvāk karstajiem pazemes avotiem, iekrāsojušās sarkanīgas.
Azorieši uzdrīkstas ēkas nokrāsot košās, dzīvespriecīgās krāsās.
Kādā ciematā uz kristīgajiem svētkiem ceremonijai paredzētais ceļš tika izrotāts ar skujām, dzeltenajām smiltīm un nokrāsotām skaidām.
Ciematā, kur notika Ziedu svētki, mašīnas kravas kastē redzējām ziedu dekoru. Tik pat labi šī tējkanna varēja aizceļot uz kādām kāzām.
|
