|
Terceira sala
Terceira sala tiek dēvēta par violeto salu. Nezinu, kāpēc. Varbūt kādu ziedu dēļ?
Līdzko izkāpām no lidmašīnas Terceiras salā, stiprais vējš uzvēdīja govs mēslu smaku. Piena lopkopība ir galvenā lauksaimniecības nozare, jo salu klāj lekni zāļu lauki, kas viens no otra norobežoti ar akmens krāvumiem. Lavas akmens nolasīts turpat no lauka. Sakrautais mūris pilda divas funkcijas – aizsargā no vēja un nodala privātās teritorijas.
Ganību lauki viens no otra norobežoti ar lavas akmeņu krāvumiem.
Kad govis apēdušas zāli vienā norobežotajā teritorijā, saimnieks tās pārved uz citu. Govis visu laiku atrodas uz lauka. Tās netiek vestas uz kūti, kā pierasts pie mums. Arī slaukšanas aparāts ceļo līdzi govīm no viena lauka uz citu.
Lai gan uz salas attīstīta piensaimniecība, man par nožēlu biezpienu viesnīcas brokastīs nepasniedza. Bija pieejami tikai sieri.
1960-tajos gados kāda privātīpašuma saimnieks pamanīja, ka viņam sāk pazust govis. Meklējot tās, tika atrasta vulkāniskās lavas veidota ala Algar do Carvao. Kā teica vietējā gide, tādas grotas pasaulē tikai divas – Terceiras salā un Indonēzijā. Šobrīd šī teritorija pieder pašvaldībai.
Algar do Carvao ala šķērsgriezumā.
Braucot pa Serra do Cume kalna ceļu, uz salu iespējams palūkoties no skatu laukumiem. Starpcitu skatu laukumi portugāļu valodā saucas mirodura. Ļoti viegli atcerēties, jo līdzinās divu krievu vārdu apvienojumam.
Skatoties no augstuma, sala atgādina ielāpiem klātu audumu.
Apdzīvotajā vietā Biscouitos vulkānisko klinšu ieskāvumā atrodas dabiskie peldbaseini. Nosaukuma Biscouitos burtiskais tulkojums ir biskvīti, jo tumšie lavas akmeņi līdzinās drupačainiem kakao cepumiem. Kā jau iepriekš rakstīju, šajā vietā cilvēki sauļojās, guļot uz betona. Starpcitu melnais akmens pievelk sauli. Šo labumu azorieši izmanto ne tikai, lai nosauļotos, bet arī, piemēram, vīnogu audzēšanā.
1943. gadā – otrā pasaules kara laikā - saistībā ar sabiedroto operācijām Atlantijas okeānā, Terceirā apmetās ap 3000 britu karavīru. Pēc kara britu militārpersonas salu pameta, bet to vietā uz salu pārcēlās ASV spēki, kas te mitinājās līdz pat 2015. gadam. “Ziedu laikos” te dzīvoja ap 3500 ASV pilsoņu, jo militāristi uz salu bija pārcēlušies ar visām ģimenēm. Līdz ar amerikāņu aizbraukšanu, pasliktinājās arī salas ekonomiskā situācija. Tagad milzīgas teritorijas ar ēkām palikušas pamestas, kaut daļu no šīm ēkām izmanto portugāļu karavīri.
Militāristu pilsētiņa.
Jāatzīst, ka pateicoties militāristiem, jau no 1945. gada salā nodrošināta gaisa satiksme. Kā teica gide, Terceira pieredzējusi arī laikus, kad tās lidlauks bijis trešais lielākais Eiropā. Šobrīd puse lidostas nodrošina lidojumus militāristiem, bet puse – pasažieriem.
Azoru salu arhipelāga senākā pilsēta ir Angra do Herosimo. To 60-tajos gados izpostīja zemestrīce, taču pilsēta tika atjaunota, lai izskatītos, kāda bijusi iepriekš. Kopš 1983. gada tā iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā.
Angras pilsēta un osta. Fotogrāfijas priekšplānā pēc Latvijas mērogiem mikroskopiska pludmalīte.
Pilsētas centra celtnes ar raksturīgajiem balkoniņiem.
Angras baznīcas, kas piesaista uzmanību ar rozā un gaiši zilo krāsu.
Skats uz Angras pilsētu no kalna, kas atrodas hercoga dārzā. Fotogrāfijas apakšpusē redzams fragments no Terceiras hercoga dārza, bet tālumā redzams pussalas Monte Brazil vulkāniskais kalns, ko apjož bastiona mūris.
Skats uz Angras pilsētu no kalna, kas atrodas hercoga dārzā.
Līdzās pilsētai Angrai uz sena vulkāna pussalas Monte Brazil atrodas kalns ar aizsardzības bastionu visapkārt. Ja pareizi sapratu, mūris ir 4 km garš. No šejienes paveras skaista panorāma uz Angru.
Skats uz Angru no pussalas Monte Brazil kalna.
Veiksmīgi sagadījās, ka tieši tajā dienā, kad bijām uz Terceiras salas, vienā no ciemiem vakarpusē bija ieplānots vēršu/buļļu skrējiens. Biju iedomājusies, ka vairāki buļli tiks palaisti skriet pa ciema galveno ielu, sacenšoties, kurš būs ātrāks, jo gide izteicās, ka šis pasākums esot bīstams. Tomēr bija pavisam savādāk. Ierobežotā ciema laukumā četri buļļi tika izlaisti pa vienam. Katrs bullis laukumā pavadīja apmēram 20 minūtes. Drosmīgākie vīrieši tos kaitināja ar izplēstiem lietussargiem līdzīgi kā matadori vēršu cīņās Spānijā, bet 10 baltos kreklos tērpti vīrieši turēja garu, resnu auklu, kas apsieta ap buļļa galvu, tādā veidā neļaujot bullim izskriet ārpus norobežotā laukuma. Vietējiem šis pasākums sagādāja prieku, taču man bija žēl dzīvnieka, kas, apmulsis no pūļa aurošanas, skraidīja šurpu turpu un centās iztrenkāt drosminiekus, kas stājās tam pretī.
Uz šo tradicionālo pasākumu ieradušies ārkārtīgi daudz skatītāju. Tuvāko māju īpašniekiem “pļaujas laiks”, jo par samaksu tie ielaiž skatītājus savās mājās. Mēs stāvējām uz 2. stāva jumta terases.
Sakaitinātais bullis salauza orķestra skatuvi.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantota internetā uzietā karte.
Staigājot pa Terceiras salas pilsētu Angra, pamanīju studentus, kas, tērpušies dīvainā apmetnī, pulcējās pilsētas centrā uz kaut kādu pasākumu. Tumši zilo apmetni klāja dažādas emblēmas – citam vairāk, citam mazāk. Pie apmetņa (nezinu vai tas bija visiem) piestiprināta sapīta lente, kas atgādināja “pūķa” asti. Iemeslu šim pasākumam nezinu, bet ienāca prātā doma – emblēmu (ordeņu) vairāk tiem, kas piedalījušies dažādos studentu pasākumos vai arī labāk nokārtojuši eksāmenus.
Abiem studentiem apmetnis vēl nav uzvilkts. Tas pārlikts tikai pār plecu.
1. maija darba svētkus salas iedzīvotāji atzīmē, pilsētā vai savos pagalmos izliekot lupatu lelles, kas līdzinās mūsu Sabiles lellēm.
Senākos laikos Azoru salās mūķenes olas baltumu izmantoja apģērba stērķelēšanai, bet no olas dzeltenuma gatavoja kēksiņus. Šīs kūciņu receptes uz salām tiek izmantotas vēl joprojām. Priekš manas gaumes gan par daudz apbērtas ar pūdercukuru.
Tradicionālā Amelia kūka.
Pirmo reizi ēdu dubulto saldējumu dubultajā vafelītē.
Ciemojoties Azoru salās, noteikti jāpagaršo bezalkoholiskais marakujas dzēriens KIMA.
Uz kādas no salām esot vietējā flīžu rūpnīca, laikam tāpēc uz daudzām ēkām ielu nosaukumi, māju numuri un pat baznīcas tēli veidoti no flīzēm.
Privātmājām pamanīju šāda veida skursteņus.
Bija māju jumti vai skursteņi, kurus rotāja dekoratīvi putni.
Visticamāk, lai spēcīgais vējš neaiznestu no jumta dakstiņus, uz tiem uzlikti lavas akmeņi.
Azoru salās māju jumtiem raksturīga dubulta dakstiņu pārkare.
Ēkas rotā ornamentāli un krāsaini balkoniņi.
Skaisti izdekorēti arī citi ēkas ārējie elementi.
No mitruma ēkas pelē, apaug ar sūnām. Piemēram, São Miguel salā mājas, kas atrodas tuvāk karstajiem pazemes avotiem, iekrāsojušās sarkanīgas.
Azorieši uzdrīkstas ēkas nokrāsot košās, dzīvespriecīgās krāsās.
Kādā ciematā uz kristīgajiem svētkiem ceremonijai paredzētais ceļš tika izrotāts ar skujām, dzeltenajām smiltīm un nokrāsotām skaidām.
Ciematā, kur notika Ziedu svētki, mašīnas kravas kastē redzējām ziedu dekoru. Tik pat labi šī tējkanna varēja aizceļot uz kādām kāzām.
|
