Faial sala

 

Faial tiek dēvēta par zilo salu, iespējams - zilo hortenziju dēļ. Tās te zied maija beigās un jūnija sākumā. Diemžēl neizdevās redzēt šo krāšņumu, kas aug pat ceļmalās. Nebiju arī iepriekš zinājusi, ka augsnes sastāvs nosaka to, kāda būs hortenzijas zieda krāsa.

Man šī sala asociējas nevis ar zilo, bet drīzāk ar brūno krāsu, jo nedaudz vairāk kā pirms 60 gadiem vulkāna Capelinhos izvirdums lielu salas teritoriju pārklāja ar brūniem putekļiem.

Vulkāns Capelinhos izvirda 1957. gadā okeānā - netālu no Faial salas. Veselu gadu un vēl mēnesi tas darbojās, no izplūdušās lavas un izmestajiem putekļiem radot Faial salas pagarinājumu. Baidīdamies no vulkāna neprognozējamās darbības, apmēram 30% salas iedzīvotāju emigrēja uz ASV.

Vulkāna radītie kalni, brūnie vulkāna putekļi un lavas akmeņi.

 

 

Liela teritorija pārklāta ar brūniem putekļiem.

 

 

Vulkāna radītajiem kalniem pretējā pusē atrodas kalns, uz kura virsotnes iespējams uzkāpt.

 

Uz salas esošās divstāvīgās bākas pirmais stāvs vulkāna izvirduma laikā tika aprakts putekļos. Izvirdušā vulkāna teritorija apmeklētājiem slēgta, taču bākas tornī iespējams uzkāpt. Netālu no bākas (iespējams, ka tas ir bākas apraktais pirmais stāvs) zem zemes ierīkots vulkanoloģijas centrs/muzejs.

 

Bākas pirmais stāvs ieputināts vulkāna putekļos.

Zem apļa, kas redzams bākas priekšpusē, atrodas vulkanoloģijas centrs.

 

Divi vīri netālu no Capelinhos vuklāna okeānā makšķerēja.

 

 

Bija ieplānots apskatīt Caldeira vulkāna krāteri, taču kalnu ietina miglas mākonis. Pēc brauciena internetā apskatījos fotogrāfijas, kā šī vieta izskatās.

 

Attēlu paraugam aizņēmos no interneta.

 

 

Skaista panorāma paveras no kalnā esošā skatu laukuma Ribeira das Cabras.

 

Vējš aizpūta miglu, un atklājās kaut daļējs skats uz kalna pakāji.

 

 

Faial salas lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo ostas pilsētā Horta. Te atrodas populārs krodziņš, kurā mēdz iegriezties kuģotāji. Ir arī tradīcija, ka katras jahtas braucējiem ostas krastā jāatstāj kāds vēstījums zīmējuma veidā.

 

 

 

 

Apzīmētās sienas un apmales no mitruma pārklājušās ar pelējumu.

 

Populārajā krodziņā notika filmēšana, tāpēc durvīm priekšā aizklāti melni audumi.

Krodziņa 2. stāvā atrodas muzejs ar mākslinieciski apstrādātu vaļu kaulu kolekciju.

 

Krodziņa izkārtne.

Apzīmēts vaļa kauls.

No vaļa kaula veidota figūriņa.

 

 

Ostā vairākas firmas piedāvā braucienu pa okeānu, lai vērotu vaļus. Jau pirms ekskursijas uz Azoru salām pieteicos. Biju domājusi, ka šis pasākums notiek ar kuteri vai buru laivu, bet, kad ieraudzīju motorlaivu ar piepūstiem gumijas bortiem, biju pārsteigta, kā ar tādu “mazuli” paredzēts pievarēt Atlantijas okeāna viļņus.

Mūs ietērpa ūdensnecaurlaidīgā apģērbā. Uz motorlaivas beņķa bija jāapsēžas, pārmetot pāri kāju, gluži kā jājot uz zirga, un ar rokām jāiekrampējas priekšā sēdošā atzveltnē. Lai nesamērcētu botas, katru kāju ieliku plastikāta maisiņā.

Iebraucām okeānā apmēram sešus līdz septiņus kilometrus no Faial salas. Braukājām šurpu turpu, cerot uz vaļu parādīšanos, bet tie ūdens virspusē neuzpeldēja. Tas nemazināja sajūsmu, jo pats brauciens bija vienreizējs piedzīvojums. Sen neko tik ekstrēmu nebiju baudījusi, jo trīs stundu garumā nācās pievarēt neskaitāmus amerikāņu kalniņus. Viļņi laivu pacēla gaisā, un tad tā krita lejā, atsitoties pret ūdens virsmu tik spēcīgi, ka jau pēc vairākiem šādiem kritieniem sāku baidīties, lai tik mugurkauls neietriecas galvas smadzenēs.

Kad riņķojām pa okeānu, stingri iekrampējusies priekšējā sēdekļa rokturī, skatījos tālumā, kur bija redzams tik vien kā okeāna plašums, un man šķita, ka skatos kaut kādu filmu, nevis esmu klātienē. Šajā zilajā viļņojošajā pasaulē tu jūties tik mazs un bezspēcīgs. Nav iespējams pēkšņi piecelties un aiziet prom ar tekstu, ka tev ir apnicis, palicis slikti vai vienkārši bail. Cieties un izturi!

Atpakaļ traucāmies pret viļņiem ar ātrumu 45 km/h. Uz viens – palēcāmies gaisā, bet uz divi – tikām apšļākti ar ūdeni no galvas līdz kājām, uz viens – palēcāmies gaisā, bet uz divi – tikām apšļākti. Labi, ka bijām tērpti ūdensnecaurlaidīgā apģērbā. Kaut gan jāatzīst, ka ūdens šaltis pamanījās aiztecēt arī aiz tā. Kā atklājās, plastikāta maisiņi nespēja nosargāt arī manas botas. Tās bija cauri slapjas, bet no zeķēm pēc brauciena varēja izspiest ūdeni.

Kad tev virsū šļakstās ūdens, gribi vai negribi kaut ko no tā nākas norīt. Katrā ziņā vairāku mēnešu sāls normu pieveicu viena brauciena laikā.

Nenožēloju, ka izbaudīju kuģošanu pa okeānu, bet otru reizi šādā pasākumā gan vairs nepiedalītos.

Motorlaiva, ar kuru traucāmies pa okeānu.

 

Es, ietērpusies ūdensnecaurlaidīgās drēbēs vēl pirms brauciena.

Firma, kuras īpašnieks mūs vizināja pa okeānu.

 

Vaļu veidi.

Delfīnu veidi.

 

Katram vaļu veidam atšķirīga aste.

 

Sienas gleznojums.

 

 

Hortas ostas pretējā krastā redzama Pico sala.

 

Skats no viesnīcas balkona dienā. Tālumā redzama Pico sala.

 

Skats no viesnīcas balkona naktī.

 

Saullēkts, kas redzams no viesnīcas.