|
Faial sala
Faial tiek dēvēta par zilo salu, iespējams - zilo hortenziju dēļ. Tās te zied maija beigās un jūnija sākumā. Diemžēl neizdevās redzēt šo krāšņumu, kas aug pat ceļmalās. Nebiju arī iepriekš zinājusi, ka augsnes sastāvs nosaka to, kāda būs hortenzijas zieda krāsa. Man šī sala asociējas nevis ar zilo, bet drīzāk ar brūno krāsu, jo nedaudz vairāk kā pirms 60 gadiem vulkāna Capelinhos izvirdums lielu salas teritoriju pārklāja ar brūniem putekļiem. Vulkāns Capelinhos izvirda 1957. gadā okeānā - netālu no Faial salas. Veselu gadu un vēl mēnesi tas darbojās, no izplūdušās lavas un izmestajiem putekļiem radot Faial salas pagarinājumu. Baidīdamies no vulkāna neprognozējamās darbības, apmēram 30% salas iedzīvotāju emigrēja uz ASV.
Vulkāna radītie kalni, brūnie vulkāna putekļi un lavas akmeņi.
Liela teritorija pārklāta ar brūniem putekļiem.
Uz salas esošās divstāvīgās bākas pirmais stāvs vulkāna izvirduma laikā tika aprakts putekļos. Izvirdušā vulkāna teritorija apmeklētājiem slēgta, taču bākas tornī iespējams uzkāpt. Netālu no bākas (iespējams, ka tas ir bākas apraktais pirmais stāvs) zem zemes ierīkots vulkanoloģijas centrs/muzejs.
Zem apļa, kas redzams bākas priekšpusē, atrodas vulkanoloģijas centrs.
Divi vīri netālu no Capelinhos vuklāna okeānā makšķerēja.
Bija ieplānots apskatīt Caldeira vulkāna krāteri, taču kalnu ietina miglas mākonis. Pēc brauciena internetā apskatījos fotogrāfijas, kā šī vieta izskatās.
Attēlu paraugam aizņēmos no interneta.
Skaista panorāma paveras no kalnā esošā skatu laukuma Ribeira das Cabras.
Vējš aizpūta miglu, un atklājās kaut daļējs skats uz kalna pakāji.
Faial salas lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo ostas pilsētā Horta. Te atrodas populārs krodziņš, kurā mēdz iegriezties kuģotāji. Ir arī tradīcija, ka katras jahtas braucējiem ostas krastā jāatstāj kāds vēstījums zīmējuma veidā.
Apzīmētās sienas un apmales no mitruma pārklājušās ar pelējumu.
Populārajā krodziņā notika filmēšana, tāpēc durvīm priekšā aizklāti melni audumi. Krodziņa 2. stāvā atrodas muzejs ar mākslinieciski apstrādātu vaļu kaulu kolekciju.
Ostā vairākas firmas piedāvā braucienu pa okeānu, lai vērotu vaļus. Jau pirms ekskursijas uz Azoru salām pieteicos. Biju domājusi, ka šis pasākums notiek ar kuteri vai buru laivu, bet, kad ieraudzīju motorlaivu ar piepūstiem gumijas bortiem, biju pārsteigta, ka ar tādu “mazuli” paredzēts pievarēt Atlantijas okeāna viļņus. Attālinājāmies 6-7 kilometrus no salas. Nobraukājām pa okeānu vairāk kā 2-as stundas, bet vaļi ūdens virspusē neparādījās. Sevišķi par to neskumu, jo pats brauciens bija vienreizējs piedzīvojums. Sen neko tik ekstrēmu nebiju baudījusi. Meita pirms dažām dienām apmeklēja Zviedrijas atrakcijas parku. Kā vīrs pēc tam smējās, arī mēs abi gandrīz 3 stundu garumā izbaudījām amerikāņu kalniņus. Viļņi laivu pacēla gaisā, un tad laiva krita uz leju, atsitoties pret ūdens virsmu tā, ka jau pēc vairākiem šādiem kritieniem sāku baidīties, ka cietīs mugurkauls. Sajūta bija tāda, ka tas ietrieksies galvas smadzenēs. Kad riņķojām pa okeānu cerot, ka vaļi uzpeldēs augšā, stingri iekrampējusies priekšējā sēdekļa rokturī, skatījos tālumā, kur bija redzams tik vien kā okeāna plašums, un man šķita, ka skatos kaut kādu filmu, nevis esmu klātienē. Tu tāds mazs un bezspēcīgs jūties šajā zilajā viļņojošajā pasaulē. Tu nevari pēkšņi piecelties un aiziet prom ar tekstu, ka tev ir apnicis, palicis slikti vai vienkārši bail. Cieties un izturi! Atpakaļ traucāmies pret viļņiem ar ātrumu 45 km/h. Uz viens – palecām gaisā, bet uz divi – tikām apšļākti ar ūdeni no galvas līdz kājām, uz viens – palecām gaisā, bet uz divi – apšļākti ar ūdeni. Labi, ka bijām tērpti ūdensnecaurlaidīgā apģērbā. Kaut gan jāatzīst, ka ūdens šaltis pamanījās aiztecēt aiz krūštura. Kā vēlāk atklājās, arī bikšu priekša bija slapja, it kā būtu apčurājusies. Kurpes cauri slapjas, bet no zeķēm pēc brauciena varēja izgriezt ūdeni. Kad tev virsū šļakstās ūdens, gribi vai negribi kaut ko no tā nākas norīt. Katrā ziņā vairāku mēnešu sāls normu pieveicu viena brauciena laikā. Nenožēloju, ka izbaudīju kuģošanu pa okeānu, bet otru reizi šādā pasākumā gan vairs nepiedalītos.
Motorlaiva, ar kuru traucāmies pa okeānu.
Katram vaļu veidam atšķirīga aste.
Hortas ostas pretējā krastā redzama Pico sala.
Skats no viesnīcas balkona dienā. Tālumā redzama Pico sala.
Skats no viesnīcas balkona naktī.
Saullēkts, kas redzams no viesnīcas.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantota internetā uzietā karte.
Staigājot pa Terceiras salas pilsētu Angra, pamanīju studentus, kas, tērpušies dīvainā apmetnī, pulcējās pilsētas centrā uz kaut kādu pasākumu. Tumši zilo apmetni klāja dažādas emblēmas – citam vairāk, citam mazāk. Pie apmetņa (nezinu vai tas bija visiem) piestiprināta sapīta lente, kas atgādināja “pūķa” asti. Iemeslu šim pasākumam nezinu, bet ienāca prātā doma – emblēmu (ordeņu) vairāk tiem, kas piedalījušies dažādos studentu pasākumos vai arī labāk nokārtojuši eksāmenus.
Abiem studentiem apmetnis vēl nav uzvilkts. Tas pārlikts tikai pār plecu.
1. maija darba svētkus salas iedzīvotāji atzīmē, pilsētā vai savos pagalmos izliekot lupatu lelles, kas līdzinās mūsu Sabiles lellēm.
Senākos laikos Azoru salās mūķenes olas baltumu izmantoja apģērba stērķelēšanai, bet no olas dzeltenuma gatavoja kēksiņus. Šīs kūciņu receptes uz salām tiek izmantotas vēl joprojām. Priekš manas gaumes gan par daudz apbērtas ar pūdercukuru.
Tradicionālā Amelia kūka.
Pirmo reizi ēdu dubulto saldējumu dubultajā vafelītē.
Ciemojoties Azoru salās, noteikti jāpagaršo bezalkoholiskais marakujas dzēriens KIMA.
Uz kādas no salām esot vietējā flīžu rūpnīca, laikam tāpēc uz daudzām ēkām ielu nosaukumi, māju numuri un pat baznīcas tēli veidoti no flīzēm.
Privātmājām pamanīju šāda veida skursteņus.
Bija māju jumti vai skursteņi, kurus rotāja dekoratīvi putni.
Visticamāk, lai spēcīgais vējš neaiznestu no jumta dakstiņus, uz tiem uzlikti lavas akmeņi.
Azoru salās māju jumtiem raksturīga dubulta dakstiņu pārkare.
Ēkas rotā ornamentāli un krāsaini balkoniņi.
Skaisti izdekorēti arī citi ēkas ārējie elementi.
No mitruma ēkas pelē, apaug ar sūnām. Piemēram, São Miguel salā mājas, kas atrodas tuvāk karstajiem pazemes avotiem, iekrāsojušās sarkanīgas.
Azorieši uzdrīkstas ēkas nokrāsot košās, dzīvespriecīgās krāsās.
Kādā ciematā uz kristīgajiem svētkiem ceremonijai paredzētais ceļš tika izrotāts ar skujām, dzeltenajām smiltīm un nokrāsotām skaidām.
Ciematā, kur notika Ziedu svētki, mašīnas kravas kastē redzējām ziedu dekoru. Tik pat labi šī tējkanna varēja aizceļot uz kādām kāzām.
|
