Ceļojums uz Azoru salām (10. diena)

Tējas ražotnē, kurā ciemojāmies, stāstīja, ka tējai tiekot izmantoti krūma jaunie dzinumi – trīs lapiņas, ko novāc mehāniski. Kaut kā neticas, ka, nocērpjot tējas krūma augšpusi, aparāts spēj noteikt, vai tas nogriezis trīs jaunās lapiņas vai arī vairāk.

Pati ražotne līdzinājās vēsturiskam muzejam, jo izskatījās, ka tējas apstrādes iekārtas saglabājušās no 19. gadsimta beigām vai 20. gadsimta sākuma. Iekārtām strādājot, vēja plūsma diezgan daudz tējas lapiņu aizlidināja pa gaisu, ļaujot tām nokrist zemē līdzās iekārtām. Iespējams, - tās vēlāk tiek saslaucītas un piebērtas klāt pārējai tējai vai arī izmantotas kā sliktākas kvalitātes tēja, citādi nederīgais atbirums sanāktu neizdevīgi liels. Protams, ka apgalvot to nevaru. Gide stāstīja, ka tēja tiekot attīrīta.

Apstrādātās tējas lapas saber lielos auduma maisos. Redzēju, kā sieviete vienu tādu maisu uz pleca aiznesa līdz telpai, kurā tēja ar rokām tiek sabērta turziņās.

Zaļo un melno tēju gatavo no viena un tā paša tējas krūma. Atšķirīgs esot tējas lapiņu apstrādes veids.

Viena no tējas apstrādes iekārtām.

Tējas ražotnē vēl joprojām izmanto roku darbu.

Tējas krūmu plantācijas.

 

Kamēr citi plunčājās pa karsto avotu baseiniem, es fotografēju putnus.

Karsto avotu baseins Caldeira Velha.

Madeiras žubīte.

Pontadelgadas pilsētas botāniskajā dārzā aug Austrālijas Moraceae ar milzīgām saknēm. Ko tādu redzēju pirmo reizi.

Austrālijas banjankoks (Ficus macrophylla).

 

Ceļojuma uz Azoru salām aprakstu lasīt šeit.