Ceļojums uz Azoru salām (3. diena)

1960-tajos gados kāda privātīpašuma saimnieks pamanīja, ka viņam sāk pazust govis. Meklējot tās, tika atrasta vulkāniskās lavas veidota ala (Algar do Carvao). Kā teica vietējā gide, tādas alas pasaulē tikai divas – Terceiras salā un Indonēzijā. Šobrīd šī teritorija pieder pašvaldībai.

Vulkāniskās lavas veidota ala Algar do Carvao.

 

Skats uz debesīm, atrodoties alā.

Alas iekšienē.   Kalna virspusē aug virši, kas tik lieli kā krūmi.

 

1. maija darba svētkus salas iedzīvotāji atzīmē, pilsētā vai savos pagalmos izliekot lupatu lelles, kas līdzinās mūsu Sabiles lellēm.

 

Veiksmīgi sagadījās, ka tieši šodien vienā no Terceiras salas ciemiem vakarpusē bija ieplānots vēršu/buļļu skrējiens. Biju iedomājusies, ka vairāki buļli tiks palaisti skriet pa ciema galveno ielu, sacenšoties, kurš būs ātrāks, jo gide izteicās, ka šis pasākums esot bīstams. Tomēr bija pavisam savādāk. Ierobežotā ciema laukumā četri buļļi tika izlaisti pa vienam. Katrs bullis laukumā pavadīja apmēram 20 minūtes. Drosmīgākie vīrieši tos kaitināja līdzīgi kā matadori vēršu cīņās Spānijā, bet 10 baltos kreklos tērpti vīrieši turēja garu, resnu auklu, kas apsieta ap bulli, tādā veidā neļaujot bullim izskriet ārpus norobežotā laukuma. Vietējiem šis pasākums sagādāja prieku, taču man bija žēl dzīvnieka, kas, apmulsis no pūļa aurošanas, skraidīja šurpu turpu un centās iztrenkāt drosminiekus, kas stājās tam pretī.

Uz šo tradicionālo pasākumu ieradušies ārkārtīgi daudz skatītāju.

Tuvāko māju īpašniekiem “pļaujas laiks”, jo par samaksu tie ielaiž skatītājus savās mājās.

Mēs stāvējām uz 2. stāva jumta terases.

 

Sievietes pa logu izkarinājušas savus darinājumus, lai parādītu, kādas labas saimnieces.

 

Savukārt vīrieši izrādās, kaitinot bulli, bet pēc tam bēg no tā.

Sakaitinātais bullis salauza orķestra skatuvi.

 

Ceļojuma uz Azoru salām aprakstu lasīt šeit.