Kā pūķītis meklēja savus vecākus

19.07.2014.

Tēma: E-GRĀMATAS → Stāstiņi un pasakas

Dziļi meža biezoknī - zem izgāztu koku saknēm - slēpās sūnām apaugusi ala. Tajā mitinājās mazs, zaļš pūķītis.

 

 

Viņš dzīvoja pavisam viens. Nevarētu teikt, ka Pūķītim nebija draugu. Pie viņa bieži nāca spēlēties dažādu dzīvnieku mazuļi. Tikai atšķirība tāda - tie dzīvoja kopā ar savu mammu un tēti, bet pūķītis dzīvoja viens pats. Jau kopš tās liktenīgās dienas, kad pūķītis izšķīlās no olas, nebija neviena, kas viņu samīļotu un kas par viņu priecātos.

Gāja dienas, un pūķīti arvien vairāk nomocīja jautājumi, kas viņš ir, un kur ir viņa vecāki. Pūķītis uzdeva šos jautājumus meža iemītniekiem, bet neviens uz tiem nemācēja atbildēt, jo mežā tik dīvains radījums nekad agrāk nebija redzēts. Un arī to, kā ola nokļuvusi alā, neviens nezināja. Tāpēc pūķītis nolēma uzmeklēt pūci, kas meža iemītnieku stāstos tika dēvēta par gudro pūci, jo tā vienmēr uz visiem jautājumiem zinājusi atbildes. Tikai diemžēl atkal neviens nezināja, kur gudrā pūce mitinās.

Pūķītis devās ceļā uzmeklēt pūci. Viņš labprātāk būtu lidojis, bet spārni nebija vēl pietiekami izauguši, tāpēc ceļu nācās mērot kājām. Pūķītis brida pa zaru brikšņiem un sūnu muklājiem vairākas stundas, un tikai tad, kad debesis jau sāka melnēt, starp koku stumbriem pamanīja pļavu.

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko

 

zirnis.lv  atbalstam

 

 

QR koda izveide

 
Aizkulises

3 gadu vecumā meita ilgu laiku jūsmoja par dinozauriem. Atceros, kā izskraidīju visus Rīgas centra rotaļlietu veikalus, lai izpildītu viņas pasūtījumu. Tas bija 2002. gads, un tajā laikā dinozauri laikam nebija iecienīta rotaļlieta. Man kaut kā paveicās, jo vienā veikalā atradu vienīgo – vidēja lieluma auduma dinozauru. Meita to nodēvēja par Dinīti, un tā kļuva par vienu no mīļākajām meitas rotaļlietām. Dinītis tika ģērbts bēbja drēbēs un vadāts leļļu ratiņos.

Dinozaurs Dinītis

 

Tā paša gada vasarā noskatījāmies multeni „Šreks” (1. filma). Meita jūsmoja par pūķi, jo tas pēc izskata atgādināja dinozauru. Kad atgriezāmies mājās, pēc meitas lūguma man vairākkārtīgi ar rotaļlietām nācās izspēlēt ainu, kurā pūķis ir piesiets pie ķēdes. Pūķa lomu manā izrādē spēlēja dinozaurs Dinītis. Tā kā Šreka un Ēzeļa rotaļlietu mums nebija, tad Šreka lomu tēloja tīģerītis, bet Ēzelis bija kaķītis. Par pili izmantojām virtuves beņķi. Pie tā arī tika piesiets dinozaurs Dinītis.

 

Kādu reizi, kad gājām pastaigāties uz mežu, meita palūdza, lai izstāstu pasaku. Pie tam - pasaku par pūķīti. Nācās uz sitiena to izdomāt. Tā radās pasaka par pūķīti, kurš meklēja savus vecākus. Lai arī pasaku pirms vairāk kā 10 gadiem stāstīju vairākkārtīgi, meita to šobrīd vairs neatceras. Arī man vajadzēja krietni piepūlēt savas atmiņu šūnas, lai to atrestaurētu. Protams, ka kaut ko nācās nedaudz piedomāt arī no jauna.

Zīmējumi tapuši 2014. gada jūlijā.