1. lappusē –  Būtiska informācija
  Mākslas muzeji un izstāžu centri
2. lappusē –  Mākslas muzeji un izstāžu centri
3. lappusē –  Parki un aktivitātes
4. lappusē –  Parki un aktivitātes

 

 

Būtiska informācija

 

Pirms ceļojuma rūpīgi izpētīju visus objektus, kurus vēlējos apmeklēt un apskatīt. Gandrīz visi muzeji un izstāžu zāles Kopenhāgenā pirmdienās ir slēgti, tāpēc ar to nācās rēķināties. Izveidoju katras dienas plānu, īpašu uzmanību pievēršot pirmdienai, jo šīs dienas programma nebija tik elastīga kā pārējām dienām.

Aprēķināju, cik izmaksās ieejas biļetes un sabiedriskā transporta izmantošana. Manā gadījumā izdevīgākais risinājums bija iegādāties Copenhagen City Card, kas ir pieejama tikai mobilajā lietotnē. Karti var iegādāties dažādiem derīguma termiņiem – no 24 līdz pat 120 stundām. Tā ļāva neierobežoti izmantot visus pilsētas sabiedriskā transporta veidus, tostarp braucienus uz un no lidostas. Turklāt karte nodrošināja bezmaksas ieeju daudzos muzejos, izstāžu zālēs, parkos un citos apskates objektos. Vienīgais, kas nebija iekļauts bezmaksas piedāvājumā, bija mūsu izvēlētās kompānijas organizētais izbrauciens ar kuģīti pa Kopenhāgenas kanāliem.

Mūsu dienas bija ļoti piesātinātas ar dažādu apskates objektu apmeklēšanu, tāpēc Copenhagen City Card iegāde pilnībā attaisnoja sevi un ļāva ievērojami ietaupīt.

 

* Video, kā no lidostas tikt līdz pilsētas centram šeit.

* Metro shēma un grafiks šeit. M3 sarkanā metro līnija kursē pa apli. Lai varētu noteikt braukšanas virzienu, uz informatīvā tablo tiek norādīta viena no stacijām attiecīgajā virzienā.

* Autobusu saraksts šeit.

 

Savā ceļojumā vēlējos vairāk iepazīt Dānijas dizainu un mākslu.

 

 

Mākslas muzeji un izstāžu centri, kurus apmeklēju

 


 

 

Kunsthal Charlottenborg ir viens no nozīmīgākajiem laikmetīgās mākslas izstāžu centriem Ziemeļeiropā. Izstāžu zālei nav savas pastāvīgās kolekcijas, tādēļ tā pilnībā fokusējas uz mainīgām izstādēm. Izstādes notiek 17. gadsimta baroka stila pils kompleksā Charlottenborg, kas atrodas pilsētas centrā, līdzās metro stacijai Kongens Nytorv.

 

 

 

 Instalācija Papīra paviljons darbojas kā izstāžu zāles kase. Tas veidots no vienāda izmēra makulatūras lapām, kas savērtas uz metāla karkasa.

 

Polijā dzīvojošā čigānu tautības māksliniece Małgorzata Mirga-Tasa savas gleznas veido no krāsainiem tekstilizstrādājumiem. Sižetā galvenais akcents tiek likts uz sievietes tēlu čigānu kopienā.

 

 

 

 

 


 

 

Copenhagen Contemporary (CC) ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem laikmetīgās mākslas centriem Skandināvijā. Tas iekārtots bijušajā kuģu būvētavas metināšanas hallē, aizņemot iespaidīga izmēra telpas, tāpēc piemērots lielām instalācijām, gaismas un video mākslai, performancēm u.c. Ēka no ārpuses joprojām izskatās kā veca kuģu rūpnīca. Uz CC var aizbraukt ar 2. autobusu. Jāizkāpj maršruta galapunktā.

 

 

 Korejiešu mākslinieka Yunchul Kim darbs Mercurial ir liela, kinētiska instalācija. Mākslinieks pēta divas fizikālas parādības: hirālitāti (formas šķiet simetriskas, taču tās nevar pilnībā savietot ar to spoguļattēlu) un vērpes nestabilitāti (sasniedzot kritisko punktu, sistēma vairs nespēj noturēt slodzi tīrā vērpes stāvoklī, un enerģija pēkšņi izlādējas citā formā – objekts izliecas, sagriežas spirālē vai sakļaujas).

 

Japāņu mākslinieces Azusa Murakami un britu mākslinieka Alexander Groves kopdarbs Beyond the Horizon (Aiz horizonta) pārsteidza ar pulsējoši gaistošu skaistumu. Tumšā telpā vairākas īpaši izgatavotas mašīnas precīzā laika vienībā viena pēc otras izlaiž milzīgu burbuli, kas tiek izgaismots. Burbulis lēnām krīt uz leju un pārplīst, radot klātbūtnes un pazušanas efektu.

 

 

 

 Japāņu arhitekta Kengo Kuma mākslas darbs Earth/Tree (Zeme/Koks) līdzinās koka vainagam. Masīvā konstrukcija veidota no dažāda garuma dēlīšiem, kas piestiprināti pie griestos pakārtām trosēm.

 

Franču māksliniece Camille Henrot dažādās tehnikās un stilos atveido pavadās piesaitētus suņus, liekot aizdomāties par dzīvnieku pieradināšanu un kontroli pār tiem (fotogrāfiju kolāža).

 

 


 

 

Nikolaj Kunsthal ir laikmetīgās mākslas centrs, kas atrodas bijušajā Sv. Nikolaja baznīcā netālu no Gammel Strand metro stacijas.

 

Alison Knowles darbu izstāde, kas ietver laika posmu no 1960. līdz 2022. gadam. Alison Knowles bija amerikāņu māksliniece, kas apvienoja ikdienas dzīvi ar mākslu. Piemēram, 1962. gada perfomancē viņa kopā ar publiku milzīgos apjomos grieza dārzeņus un uz milzīga izmēra plēves gatavoja salātus. Pēc tam visi kopā tos apēda.

 

 

 1967. gadā radīja vienu no pašiem pirmajiem datora ģenerētajiem dzejoļiem pasaulē. Slavenākais dzejoļa pants tulkojumā skan šādi:

Putekļu māja

uz atklātas zemes

dabiskā apgaismojumā

draugu un ienaidnieku apdzīvota.

Māksliniece datora dzeju pārvērta arhitektūrā, izveidojot stikla šķiedras un apmetuma Putekļu māju.

 

 1971. gadā Alison Knowles aicināja skatītājus iekāpt lielā kastē, kurā sabērtas žāvētas pupiņas un ieklausīties, kā tās krakšķ, sperot soļus. Tādā veidā darbs Pupu dārzs pārvērtās par ķermeņa aktivizētu mūzikas instrumentu. Šādā kastē varēja iekāpt arī šīs izstādes apmeklētāji.  

 

Kolektīvā instalācija Sarkanās svinības tapa 1994. gadā. Lielā telpā uz flīžu grīdas ar sarkanu līplenti tika izveidots kvadrātu režģis. Māksliniece aicināja sabiedrību ziedot ikdienišķus sarkanus priekšmetus, novietojot pa vienam jebkurā kvadrāta režģī. Ja kvadrāts aizņemts, esošo lietu varēja aizvietot ar savu un svešo lietu paņemt uz mājām. Šajā izstādē apmeklētājiem tika dota iespēja paņemt sarkanu lietu no sarkana plaukta un novietot kādā no sarkanā kvadrāta režģiem.

  ← Laivas grāmata ir no koka karkasa izgatavota instalācija, kas līdzinās grāmatas lapām. Katra lapa balstās uz ritentiņiem, un lapas iespējams “pāršķirt”, izveidojot nelielu telpu, kas ir piepildīta ar dažādiem jūrniecības tēmai veltītiem priekšmetiem. Laivas grāmata tapusi 2014. gadā un ir veltīta mākslinieces brālim, kurš bija zvejnieks.

 


 

 

Designmuseum Danmark ir dizaina muzejs, kas piedāvā dāņu un ārvalstu industriālā dizaina kolekciju. Muzejs ierīkots 18. gadsimta rokoko stila ēkā, kurā līdz 1920. gadam atradās slimnīca. Muzejs atrodas netālu no metro stacijas Marmorkirken.

Ja godīgi, no šī muzeja biju gaidījusi vairāk.

 

Kreisajā pusē redzams Dānijas Karalistes ģerbonis ar trim zilām lauvām un sirdīm uz zelta vairoga, ko vainago karalisks kronis. Labajā pusē parādīts kroņu dizains, respektīvi, kroņu logotipi Dānijas ministrijām, kultūras iestādēm un valsts institūcijām.

 

Dānijas pasta vēsturiskā identitāte ar tradicionālo sarkano pastkastīti, uz kuras redzams Dānijas karaliskais kronis un pasta taure. Šādas pastkastītes gadu desmitiem ir bijušas neatņemama Dānijas ielu ainavas sastāvdaļa.

 

Dīvāns Kandissi, ko 1978. gadā radījis itāļu arhitekts Alesandro Mendini. Iedvesma ņemta no krievu abstraktās mākslas meistara Vasilija Kandinska darbiem.

 

Šo avangarda stila salona flīģeli ar hromētām tērauda kājām, sarkaniem ādas sāniem un caurspīdīgu vāku 1930. gadā radīja dāņu dizainers Pauls Henningsens. Interesants fakts, ka mūsdienās šādas ekskluzīvas klavieres ražo Piano sound Latvia ražotnē.

 

Nikoline Liv Andersen ir dāņu tekstilmāksliniece, kas apvieno tekstila slāņus, apglezno tekstilu un izšuj.

 


 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

  

interesanti

    

superīgi

  

 

slikti;

nav vērts redzēt

 

 

Laikmetīgās mākslas centra Copenhagen Contemporary vestibilā uzstādīts interesants pulkstenis, kas sastāv no 24 maziem pulkstentiņiem ar melnām ciparnīcām. Ik pēc noteikta laika visas ciparnīcas sagriežas, izveidojot ciparus.

 

Elektrisks ostas publiskā transporta kuģis, kas kursē pa Kopenhāgenas kanāliem. Tajā var braukt ar pilsētas autobusa vai metro biļeti, kā arī ar Copenhagen card.

 

Kopenhāgenas metro vilciens sastāv tikai no trim vagoniem un pārvietojas bez vadītāja, jo metro ir pilnībā automatizēts. Tā kā vilciena priekšgalā un aizmugurē nav vadītāja kabīnes, tur ir uzstādīti lieli logi, sniedzot pasažieriem pilnu skatu uz sliedēm un tuneļiem. Abos vilciena galos zem šiem logiem ir izvietotas īpašas uzlīmes, kas attēlo instrumentu paneli ar pogām un mērierīcēm, tāpēc pasažieri var iztēloties sevi vilciena vadītāja lomā.

 

Rūpējoties par pasažieru drošību, metro stacijās perons no sliedēm ir pilnībā atdalīts ar stiklotu sienu, kurā ierīkotas bīdāmas durvis. Tā kā vilcienus vada datorsistēma, tie katru reizi precīzi apstājas tā, lai vilciena durvis sakristu ar stiklotās sienas durvīm. Abas durvju sistēmas atveras un aizveras vienlaicīgi.

 

Elektro autobuss gala pieturā tiek uzlādēts.

 

Kopenhāgenā aptuveni 62% iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar velosipēdu, automašīnas atstājot otrajā plānā. Pat ziemā vispirms tiek tīrīti nevis autoceļi, bet velosipēdu celiņi. Pilsētā ir izbūvēti vairāk nekā 400 kilometri veloceliņu. Gājējiem un velobraucējiem izbūvēti pat vairāki tilti.

Liela daļa velosipēdu stāvvietās netiek pieslēgti.

 

Pie daudzu ēku ārdurvīm zied krūmu rozes un vijas vīteņaugi.

  

 

  

 

Kongens Nytorv laukumā Holandes liepu konusveida vainags no attāluma līdzinās eglēm. Koki tiek īpaši apcirpti un veidoti pa līmeņiem jeb stāviem. 

Dizaina muzeja dārzā veco liepu dzinumi, kas dīgst no stumbra pamatnes, apcirpti cilindriskā formā, līdzsvarojot koka dabisko vainagu augšā.

  

Christiansborg Slot pagalmā liepas apgrieztas precīzā četrstūra formā.

Kopenhāgenas zoodārzā netālu no centrālās ieejas pat ap bērza stumbru ir ieklāts gumijas segums. Kā jūtas augs, kad gumija saulē uzkarst?

 

Netālu no Copen Hill uzmanību piesaistīja daudzdzīvokļu ēka, kuras pirmā stāva dzīvokļiem ierīkotas terases ar augiem, galdiem un krēsliem. Zālājā bija novietots arī grils.