MALAGA

Jardín Botánico - Histórico La Concepción (Malagas Botāniskais dārzs)

Malagas Botāniskais dārzs datēts ar 1855. gadu. Sākotnēji tas bija aristokrātiskas ģimenes īpašums. Līdz 1963. gadam tika uzturēta kārtība, taču pēcāk mantinieki pameta ēkas un dārzu, tāpēc teritorija sāka panīkt. 1990. gadā īpašumu par 600 miljoniem pesetu (3 606 073 eiro) iegādājās Malagas pilsētas dome.

Malagas Botāniskais dārzs ir klusuma un atpūtas oāze. Pabijām te kādas četras vai piecas stundas. Pēcpusdienā tik patīkami sildīja saulīte, ka nolēmām līdzās dīķim pasēdēt uz soliņa, lai palūkotos uz palmām, kalniem un palasītu līdzi paņemto grāmatu. Oktobra beigās, kad Latvijā jau gandrīz visas dzeltenās lapas no kokiem nobirušas, te var atgriezties zaļajā vasarā.

Skats no soliņa, uz kura sēdēju un lasīju grāmatu.

Jāatzīst gan, ka botāniskajā dārzā nav ierīkota kafejnīca. Arī vairāki objekti, piemēram, siltumnīcas un tiltiņi, lūgti lūdzās pēc saremontēšanas un iztīrīšanas. Jūtams, ka trūkst čaklu saimnieku rokas.

Nelielā mājelē ierīkota mākslinieka Alberto Martina izstāde. Balstoties uz vairākām melnbaltām 19. gadsimta beigu fotogrāfijām, viņš izveidojis identiskas ainas, ietērpjot Bārbijas un Kenus tam laikam raksturīgos apģērbos.

Tas pats soliņš. Kreisajā pusē vecā fotogrāfija,

bet labajā pusē – fotogrāfijas atdarinājums ar lellēm (sliktā kvalitātē, jo fotografēts caur stiklu).

Mēs uz botānisko dārzu braucām ar 2. autobusu. Iekāpām vienā galapunktā, kas atrodas netālu no metro stacijas Atarazanas (metro galapunkts Vecpilsētā) un izkāpām otrā galapunktā – pieturā Ciudad Jardin. No šīs pieturas līdz botāniskajam dārzam jāiet apmēram 10-12 minūtes. Ceļmala gan te nav slaucīta vairākus gadus. Laikam nav paredzēta tūristu acīm.

El Caminito del Rey – taka gar kanjonu

Gandrīz astoņus kilometrus garā taka, kas atrodas stundas braucienā no Malagas, savulaik tika uzskatīta par vienu no bīstamākajām pasaulē. Caminito del Rey taka ved cauri kanjonam, kur upe “izgrauzusi” aizu ar 700 metriem augstām sienām. Šis unikālais un reizē bīstamais gaisa ceļš, kas vijas gar klinšu sienu simts metru augstumā virs upes gultnes, radās 20. gadsimta sākumā. Tas tika izveidots, lai nogādātu materiālus uz vietējo hidroelektrostaciju dambi. 1921. gadā karalis Alfonso XIII oficiāli atklāja šo inženiertehnisko būvi, dodoties pa taku uz dambi, un kopš tā laika šī taka tiek dēvēta par “karaļa mazo pastaigu” - Caminito del Rey.

2015. gadā taka tika restaurēta un ir pilnīgi droša.

Lai nokļūtu līdz kanjonam, no Malagas ar vilcienu jābrauc līdz pieturai El Chorro (par braucienu vairāk aprakstīts sadaļā Transports). 

Apmēram 300-400 metrus no vilciena stacijas, pagriežoties pa labi un noejot pa kalnu uz leju, atrodas takas dienvidu ieeja ar informācijas centru un tualetēm. Iesaku nesākt takas apskati no šīs vietas, bet ar tūristu autobusu, kas pietur pie stacijas, aizbraukt līdz takas otram galam (pietura Sillon del Rey). Līdz ar to takas dienvidu ieeja, kas atrodas netālu no stacijas, būs pārgājiena finiša punkts.

Autobusa biļete maksā 2,50 eiro, un tā der abos virzienos. Parasti gan tūristi brauc tikai vienā virzienā. Interneta vietnē izlasīju, ka biļeti autobusā var nopirkt tikai ar skaidru naudu. Autobuss kursē no 7:00 līdz 20:00. Brauciena ilgums apmēram 15-20 minūtes. 

Autobusa galapunktā Sillon del Rey atrodas ēstuve un tualetes. Uz pārgājiena takas tualetes nebūs pieejamas, un noteikti līdzi jāpaņem ūdens.

No autobusa galapunkta līdz takas ziemeļu ieejai ved divi ceļi. Viens – gandrīz 3 kilometrus garš un vijas gar upi, bet otrs – par kilometru īsāks. Mēs izvēlējāmies garāko, jo biju lasījusi, ka tas ir gleznaināks.

Izejot cauri tunelim, jāpagriežas pa labi (norāde bija salauzta) un jāiet pa taku cauri mežam garām lielam akmenim. Tālāk taka ved gar upi.

Pie ziemeļu ieejas jāuzrāda biļetes. Darbinieki sadala pa grupām, kuri dodas gida pavadībā un kuri dodas vieni paši. Izsniedz ķiveres, pārbauda, vai piemēroti apavi un paskaidro drošības noteikumus.

Biļetes jāiegādājas laicīgi. Biju piemirsusi, tāpēc internetā (šeit) tās nopirku apmēram divas nedēļas iepriekš. Tiek piedāvātas divu veidu biļetes – ar gidu (18 eiro) un bez gida (10 eiro). Manis izvēlētajā dienā biļetes bez gida bija jau izpirktas, bet ar gidu bija atlikušas vien sākot no pulksten 15:50. Baidījos, vai taku paspēsim iziet līdz tumsai, jo pērkot biļetes nezināju, cik ilgi taka ejama un, ka oktobrī sāk krēslot tikai ap 19-tiem. Būdams pesimists, vīrs mēģināja atrunāt, lai nepērku uz tik vēlu laiku, taču es nepadevos. Teicu, ja satumsīs, varbūt no kalniem būs skaists skats uz saulrietu.

Ja izvēlas līdz kalnu takai braukt ar vilcienu, labāk takas biļetes iegādāties rīta pusē, jo tad, kad Malagas stacijā vēlējos nopirkt atpakaļceļa biļeti, kasiere pateica, ka pēdējais vilciens no El Chorro uz Malagu kursē 16:39 (iespējams, ka uz nākamajiem vilcieniem biļetes bija jau izpirktas). To, ka taku nepaspēsim iziet 50 minūtēs, bija jau skaidrs vēl neiesēžoties Malagas vilcienā. Taču es nebūšu tā, kas nolaidīs rokas. Jau iepriekšējā vakarā vīram teicu, ka brauksim uz taku no rīta. Varbūt kāds nebūs ieradies un mūs ielaidīs ātrāk.

Mans plāns nostrādāja. Nemaz nebija jāgaida. Mūs ielaida grupā bez gida. Bijām apmēram 12 cilvēki, un kāds bija mans prieks, ka bez mums grupā tika vēl četri latvieši – tēvs ar trim bērniem. Viņi biļetes nebija iepriekš nopirkuši, bet iegādājās uz vietas. Varbūt palaimējās. Nezinu.

Mēs no Malagas izbraucām ar vilcienu, kas atiet 9:05. Stacijā El Chorro izkāpām 10:02. Savukārt no stacijas El Chorro uz Malagu devāmies ar vilcienu, kas atiet 13:56 (biļetes nopirkām vilcienā). Tas nozīmē, ka mūsu pārgājiens ilga apmēram 4-as stundas.