5. diena

Zakopane

 

APRAKSTS UN ATTĒLS

 

NOVĒRTĒJUMS


Pēc iepriekšējā dienā nostaigātajiem 18 km kājas nedaudz sāpēja, tāpēc nolēmām tās atpūtināt, ar gaisa vagoniņiem (divi vagoniņi ar pārsēšanos) uzbraucot kalna Kasprowy Wierch virsotnē (1987m v.j.l.). Tā ir viena no populārākajām trasēm Polijas Tatros. Biju lasījusi, ka kāpšana kalnā notiek caur mežu un ir diezgan monotona. Pie tam ceļā jāpavada vairākas stundas. Ja rēķina, ka ar abiem gaisa vagoniņiem braucām vismaz 7-10 minūtes, tad ar kājām stāvā kalnā pa līkumainām takām…

No Zakopane centra līdz Kuźnice Kolejka (4), kur atrodas gaisa vagoniņi, jāiet apmēram stundu. Ar mašīnu piebraukt nav iespējams, jo ceļa (3) galā ir “tupiks”, kur atrodas ēstuve, bodītes un izkārtota stāvvieta takšiem.

Biļetes iespējams iegādāties gan kasē, gan biļešu automātos, kas atrodas pa kreisi no kases. To mēs izpētījām jau trešās dienas vakara pastaigā.

Biļetes var iegādāties tikai uz tekošo dienu. Pie tam visām personām jābūt pie kases uz vietas. Dzīvniekus pārvadāt nedrīkst.

Biļetes braucienam uz leju var nopirkt arī augšējā kasē. Tikai jāievēro, ka priekšroka braucienam lejup tiek dota tiem, kas iegādājušies biļetes abos virzienos. Vēl jāievēro, ka, nopērkot biļetes abos virzienos, maksimālais uzturēšanās laiks augšā apmēram pusotra stunda. Šajā laikā var paspēt uzkāpt līdz atlikušajai kalna virsotnei un nokāpt lejā līdz gaisa vagoniņam.

Pacēlājs sāk strādāt no pulksten 7.00, bet rindas jau sāk veidoties ap pulksten 9.00. Lasīju, ka esot jāstāv pat 3 stundas, jo gaisa vagoniņš vienā reizē uzved tikai 60 cilvēkus.

Augšējā gaisa vagoniņa stacija atrodas 1959m augstumā, tāpēc līdz Kasprowy Wierch virsotnei jāiet kājām. Skats, kas paveras apkārt, ir iespaidīgs.

Bez vagoniņa stacijas kalna galā atrodas arī meterioloģiskā stacija un slēpošanas trases pacēlāji.

 

Pulksten 8.30 izgājām no viesu mājas. Parēķināju, - ja ceļā pavadīsim stundu, tad pie kasēm būs jau garas rindas. Ir vērts nepažēlot 5 zlotus par cilvēku un nostopēt takša busiņu vai taksi. Mēs tā izdarījām, apdzenot lielu skaitu kājāmgājēju. Kad ieradāmies pie kases, rindas nebija.

Arī gaisa vagoniņā brauca nevis 60 kā plānots, bet kādi 20 pasažieri. Ar žēlumu noraudzījos uz mazmazītiņajiem gājējiem, kas kāpa kalnā, neapzinoties, cik noejamais attālums ir iespaidīgs.

Pārsēžoties uz otro gaisa vagoniņu, pastaiga pa kalniem nav ieplānota.

Protams, ka skati no Kasprowy Wierch virsotnes ir skaisti. Un brauciens augšup ir tā vērts.

  


Pēc brauciena ar gaisa vagoniņiem nolēmām iziet līdzās esošo zaļo maršrutu, kur jāuzkāpj kalnā Nosal (1206m v.j.l.).

 

Maršruta viena ieeja ar kases būdiņu atrodas netālu no gaisa vagoniņiem Kuźnice Kolejka (4). Ejot no vagoniņu kases, jānokāpj pa kāpnēm un jāpagriežas pa labi. Turpat ir arī garda ēstuve.

Maršruta otra ieeja sākas uz ielas Bulwary Slowackoego (2) līdzās nelielai upītei Bystra (upīte pa labi no gājēja). Pa šo ieliņu jāiet līdz kasei un jānopērk ieejas biļete. Pie kases jānogriežas pa kreisi un jāsāk kāpt kalnā pa izliktām akmens “kāpnēm”.

Kalna virsotnē redzami interesanti klinšu veidojumi. Paveras ainavisks skats uz ceļu, kas ved uz Kuźnice Kolejka.

 

Iepriekš nezinājām, ka līdzās Kuźnice Kolejka (4) ir ieeja maršrutam uz Nosal kalnu, tāpēc aizgājām uz otro ieeju no ielas Bulwary Slowackoego (2).

No šīs puses kalns ir stāvs un jākāpj pa akmens “kāpnēm”. Elsoju un stājos ik pēc dažiem soļiem. Ļoti smagi gāja, jo ikdienā neesmu pieradusi pie tādas slodzes. Pie tam ārā bija sutīgs. Uz mobilo telefonu atnāca ziņa, ka tuvākajā laikā kalnos gaidāms negaiss un stiprs vējš.

Manējie jautāja, vai vērts kāpt kalna virsotnē. Pietikšot ar to, ko redzam un kāpsim lejā. Es paliku pie sava.

Virzienā uz Kuźnice Kolejka (4) kalns ir krietni vien lēzenāks un iet cauri mežam.

Beigās nospriedām, ka pat labi, ka uzsākām maršrutu no ieejas pie ielas Bulwary Slowackoego (2), jo kāpt lejā pa stāvo kalnu varbūt būtu pat grūtāk.

  

Starpcitu takas sākumā uzlikta brīdinājuma zīme par lāčiem.


Ejot uz viesu māju pamanījām reklāmu ar papagaiļiem. Izrādās, ka papagaiļu istaba, kur tos var aplūkot, barot un glāstīt, atrodas pavisam netālu no mūsu mājvietas – virs pārtikas veikala 2. stāvā (Papugarnia; Krupówki 60). Te mājvietu atraduši vismaz 50 eksotiski dažādu šķirņu papagaiļi.

 

Papagaiļu istabā iegājām abas ar meitu. Vīram neinteresēja, bet dēlam jau priekštelpā no alerģijas aizkrita ciet deguns. Līdz ar to viņš arī atteicās.

Kamēr vīrieši iepirkās un pārtikas veikalā pārlaida negaisu, mēs priecājāmies par putniem.

Ja vēlas, te piedāvā nopirkt nelielu trauciņu ar ēdienu, lai pabarotu papagaiļus. Viņi labprāt ēd no rokas un uzlaižas uz pleciem.

 


 

 

 

Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko




Aizkulises

Novērtējuma apzīmējumi:

 

vērts redzēt

  

interesanti

    

superīgi

  

 

slikti;

nav vērts redzēt

 

 

Lai ceļojuma apraksts būtu pilnīgāks, izmantotas internetā uzietās Polijas kartes.

 

 

 

Poļiem raksturīgi krāsaini ornamenti, kuros dominē ziedi.

 

 

     

Polijā uzstādītos fotoradarus nosaucu par putnu būrīšiem.

 

 

Polijā un Lietuvā diezgan bieži parādās ceļa zīme, ka smagajiem apdzīt aizliegts. Latvijā šādu zīmi esmu redzējusi tikai satiksmes noteikumu grāmatā.

 

 

Patika ceļa zīme pirms gājēju pārejas ar meitenīti, kurai rokās sarkans balons vai arī sarkana konfekte uz kociņa.

 

 

Tatru kalnu pilsētiņā Zakopane lielākā daļa māju ir no koka un izskatās kā no pasakas “Sniegbaltīte un 7 rūķīši”.

 

 

Polijas otrajā lielākajā pilsētā Kraków pie Vāveles kalna mūra Vislas upes krastā atrodas pūķa skulptūra. Vakarā, kad tumšs, ik pēc dažām minūtēm no pūķa mutes izšaujas uguns liesmas.

 

 

Tatru kalnu virsotnē uz taciņas pamanījām kukaini ar milzīgām ūsām.

 

 

Kalnos kāds taurenis meitai izrādīja savu draudzību.

 

 

Nosal kalnā uz egles klasiskā pozā tupēja vāvere un grauza čiekuru.

 

 

Pēdējā dienā Białystok lielākajā tirdzniecības centrā “Auchan” iztērējām atlikušās poļu monētas, izmasējot nogurušās muguras. 2 zloti (~50 centi) = 4 minūtes.

 

 

Kauņas (Lietuva) tirdzniecības centrā “Mega” bija izveidota Monopolam līdzīga spēle, kurā varēja vinnēt noteikta veikala atlaižu karti.