|
Kipras daba (2. daļa)
Lai gan Kipra var lepoties ar sauli un siltumu, Latvija var lepoties ar smilšainām pludmalēm. Tur nu mēs Kiprai izgriežam pogas. Kipras pludmales nav lielas. Daudzās vietās tās bagātīgi noklātas ar oļiem. Piemēram, Afrodītes līcī cilvēki sauļojās, guļot uz oļiem. Akamas pussalas Zilajā lagūnā, uz kuru jāiet ar kājām apmēram 5 kilometri, jūras krastu klāj melni oļi un milzīgi akmeņi. Mūs līdz šai lagūnai atveda ar džipiem, jo ceļš ir neizbraucams. Kratījāmies kā kartupeļu maisi. Labi, ka automašīnas griesti bija nopolsterēti. Pie sevis nodomāju: “Ja reiz tāds sarežģīts ceļa posms ir jāpieveic, tad jau ir vērts”. Vīlos. Bet ūdens gan bija silts – apmēram +200C.
Ar lielu lepnumu gide mūs aizveda uz vienu no Kipras balto smilšu pludmalēm – Nissi. Pludmali no viena gala līdz otram var noiet 5-7 minūtēs. Ārkārtīgi daudz cilvēku. Ja reiz tik daudz ir oktobrī, tad kas te darās vasarā? Pie tam ģērbtuves nav (vismaz norādes neredzējām). Gājām pārģērbties krūmos.
Afrodītes līcis. Šeit mīlas dieviete esot piedzimusi no jūras putām.
Afrodītes līča pludmales oļi, uz kuriem cilvēki gulēja un sauļojās.
Akamas pussalas Zilā lagūna, līdz kurai pa lietus gāzes izgrauztām bedrēm un pa šauriem krauju ceļiem izbraucām ar džipiem. Godīgi sakot, man bija žēl to mašīnu, jo droši vien pēc šādiem ekstrēmiem ceļiem tās nākas labot.
Pafosā, kur jūras krastā izkārtojušās neskaitāmas viesnīcas, atrodas mikro pludmalīte (tikai tas loks, kas redzams fotogrāfijā).
Dažās vietās pie jūras aug apmēram 4 metrus garas niedres. Iespējams, tās te tiek uztvertas gluži kā nezāles. Kiprieši šis niedres izmanto telpu dekoriem, piemēram, kā griestu klājumu.
Gide stāstīja, ka Kiprā esot apmēram 2000 augu. No tiem apmēram 200 augi ierakstīti Sarkanajā grāmatā. Kiprā tiek audzēti citrusaugļi, granātāboli, kivi, mango, avokado, banāni, vīnogas, olīves. Starpcitu olīves te aug arī savvaļā. Mandarīni gatavi ēšanai apmēram decembrī, bet pārējiem citrusaugiem raža esot divas reizes gadā. Kartupeļiem raža esot pat trīs reizes gadā.
Granātāboli.
Olīves.
Kiprā audzē Jāņmaizītes koku jeb pāksteņu ceratoniju. Pārstrādājot auga pupiņu pākstis, tiek iegūta eļļa (рожковое масло), ko lieto klāt dažādiem ēdieniem. Lidostā pamanīju šokolādi ar šī auga garšu. Tiem, kas iepriekš nav izmēģinājuši šo eļļu, gan smarža, gan garša liksies īpatnēja.
Jāņmaizītes koka ziedi un pākstis. Pārstrādājot pupiņu pākstis, kiprieši iegūst vērtīgu eļļu.
Kipriešiem īpaša attieksme pret kaķiem. Te to ir ļoti daudz, jo kaķi nokožot čūskas. Kiprā mitinās 8 čūsku veidi. Četras no tām indīgas, bet vienas kodiens – nāvējošs. Tā kā suņi nespēj aizsargāties no čūskām, tos uz salas gandrīz nevar sastapt.
Vēl uz salas dzīvojot apmēram 19 sikspārņu sugas. Vienu vakaru pie viesnīcas uz palmas redzēju palielu sikspārni, kas mielojās ar datelēm.
Dateļpalma, kas Pafosā aug pie viesnīcas. Ar tās augļiem vienu vakaru mielojās paliels sikspārnis.
Līdz 1950-tajiem gadiem kiprieši pa šaurajām ieliņām pārvietojās ar ēzeļiem. Uz ēzeļiem tika uzlikts speciāls iemaukts, bet tam pāri pārkrauti maisi ar nesamo.
Ēzeļa iemaukts muzejā piekārts pie griestiem.
Līdzās pilsētai Larnaka plešas Sāls ezers. Pavasara un vasaras mēnešos ūdens no ezera iztvaiko un zemi klāj sāls garoza. Līdz pat 1986. gadam no šīs vietas tika ievākta un eksportēta sāls. Ziemas periodā Larnakas ezerā uzturas dažādi ūdensputni, tai skaitā, flamingo. Izskatās neierasti, kad tik lieli rozā putnu bari lepni bradā pa ūdeni, bet to fonā slejas augstceltnes.
Kiprā bieži esot zemestrīces. Kiprieši novērojuši, ka visvairāk tās esot pavasarī.
|
Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.
© Sanita Nikitenko |
| Aizkulises
Izmantota internetā uzietā karte.
Gandrīz pirms 20 gadiem vētrainā novembra naktī pie Kipras krastiem uz sēkļa uzskrēja citas valsts kuģis. Tā kā apdrošinātājiem šķita, ka kiprieši par kuģa izvilkšanu krastā prasa pārāk lielu maksu, tika nolemts kuģi atstāt jūrā. Tagad tas rūsē un priecē tūristus.
Ar šiem džipiem mūsu grupa devās izbraucienā pa Dienvidkipru.
Tāda izkāmējusi un nesievišķīga izskatās šī vairākus metrus augstā Afrodītes skulptūra Adonis Baths dabas parkā.
Kipras ozolzīlēm interesantas adatainas cepurītes.
Etnogrāfiska ādas soma ar garām bārkstīm. Muzeja eksponāts.
Interesantas skulptūras Pafosas centrā. Iespējams, ka pie veikala vai iestādes, kam saistība ar sportu.
Tā top Kipras populārais saldums – lukums.
Kāda Kipras ciematiņa tirdziņā iepatikās šīs ar šujmašīnu izšūtās spilvendrānas. Tās gan atceļojušas un Grieķijas.
Veiksmīgi sagadījās vienā baznīcā sastapt kāziniekus. Šie ir ziedu vārti, pie kuriem pēc svinīgās ceremonijas fotografējās jaunlaulātie ar saviem radiniekiem.
Visiem kāzu viesiem tradicionāli tiek pasniegtas nelielas dāvaniņas ar mandelēm cukura glazūrā.
Kiprieši pie kokiem piesien krāsainas lentītes ar domu, lai piepildītos viņu vēlēšanās. Diemžēl tūristi lentīšu vietā daudz kur piesējuši pat maskas. Tas tomēr rada neestētisku iespaidu.
Kādā no pilsētām pamanīju glīti safrizētu koku.
Piejūras ciematos uz privātām teritorijām bija uzstādītas šādas vējdzirnavas. Nepaprasīju gidei, kam tās domātas.
Braukājot pa Dienvidkipru, vairākās vietās redzēju šādas krāsniņas. Kad ciemojāmies lauku mājā, krāsniņā tika cepta maize. Vispirms augšējā krāsniņas daļā iekurina malku. Kad pienācīgi sakarsis, kārtīgi iztīra un turpat iekšā liek cepties maizi. Vairs ar malku nekas netiek kurināts. Maize cepas iepriekš sakarsētajā krāsnī.
Braucot uz Kipru, noteikti līdzi jāpaņem kontakta pārveidotājs, jo var gadīties, ka viesnīcas numuriņā tāds nebūs.
|
