No datora krēsla virsmas sāka lobīties mākslīgās ādas strēmeles, tāpēc nolēmu uzšūt pārvalku. Lai tas izdotos precīzāks, krēslu izjaucu.

Uz roku paliktņiem no bieza filca uzšuvu mīkstu polsterējumu. Tad no mēbeļu auduma piegriezu taisnstūrveida detaļas. Garākās malas sašuvu kopā, lai veidotos “caurule”. Tās abos galos ievēru apaļo gumiju, kuru nepieciešamā garumā iespējams savilkt ar fiksētāju (A). 

Visgrūtāk bija uzšūt atzveltnes detaļu, jo nācās zīmēt piegrieztni. Lai pārvalku varētu uzvilkt uz atzveltnes, tā abos sānos iestrādāju rāvējslēdzējus (B). Uz aizmugurējās daļas uzšuvu četrstūrveida kabatu (C).

Tā kā krēsla sēdvieta bija kļuvusi cieta, no porolona izgriezu polsterējumu. Mēbeļu audumu sēdvietai piegriezu ovālā formā. Ārmalas nolocīju un nošuvu tā, lai apvalkā varētu ievērt gumiju ar pogcaurumiem.

Kad datora krēsls tika saskrūvēts, uz sēdvietas novietoju plānu spilventiņu, kuram arī uzšuvu mēbeļu auduma pārvalku (D).

Pirms dažiem gadiem ciemojoties Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolā “Saules skola”, telpā, kurā tai laikā notika remontdarbi, pamanīju interesantu ūdens bunduli, kas bija piestiprināts pie sienas. Tā virspusē paceļams vāks, lai varētu iepildīt ūdeni.

Grūti gludināmos kreklus un kleitas pēc izmazgāšanas pakaru uz pakaramā. Tā žūstot, apģērbs mazāk burzās un vēlāk vieglāk izgludināms. Vasarā, kad intensīvā veļas dienā vietas uz balkona vairs nav, pakaramos ar mitro apģērbu pakaru istabā uz aizkaru stangas.