Nepieciešamie materiāli * kokvilnas diegs; * tamboradata; * šujamadata; * šķēres.

Sniegpārsliņu var pielīmēt pie apsveikuma kartītes vai pie dāvanu maisiņa, bet, ja vēlas –, no gaisa cilpiņām uztamborējot pīnīti, to var pakārt egles zarā.

Turpinājums ...

Ar katru gadu kļūst arvien grūtāk izdomāt, ko saviem tuvajiem dāvināt Ziemassvētkos, lai tas patiešām būtu negaidīts pārsteigums. Šogad nolēmu, ka ļaušu savējiem lielajiem bērniem kaut uz mirkli atgriezties bērnībā.

Dēla (18 gadi) dāvanu pakā ieliku lego konstruktoru komplektu ar atkritumu savācējmašīnu, jo tāda mašīna bija viņa bērnības lielākais sapnis. Vēl dēls tika pie pēdējā žurnāla “Donalds Daks” izdevuma. Līdz pat pusaudža vecumam viņš fanoja par Donalda Daka komiksiem. Toreiz pilsētas bibliotekā tika izlasīti pilnīgi visi tie izdevumi, kas nebija pieejami mūsmājās. Kā trešo lietu dēla dāvanu pakā ieliku olu ar dinozauriņu, kas ūdenī izmirkstot, “aug” arvien lielāks. Tāds mūždien atradās mūsu vannas istabā. Bet no ēdamajiem viņam tika Milupas cepumi “Biskotti”, kas viennozīmīgi bija pirmie viņa bērnības lielākie gardumi.

Meita (22 gadi), tāpat kā dēls, arī tika pie Milupas cepumiem. Viņa bērnībā ik vakaru gaidīja pienu tikai tāpēc, jo zināja, ka tas tiks pasniegts kopā ar trim šādiem cepumiņiem. Vēl meita tika pie lego konstruktoru komplekta ar Pegazu (spārnotu zirgu). Bērnībā, tāpat kā lielākais vairums tā laika meiteņu, viņa dievināja zirgus un vienradžus. Vēl meitai uzdāvināju žurnālu “Avene”, ko viņa cītīgi lasīja pusaudzes vecumā, kā arī tādu pašu “augošo” dinozauru kā brālim.

Jāatzīst, - kaut gan bērni ir pieauguši, pēc dāvanu saņemšanas jutu, ka viņi patiešām kaut uz nelielu mirkli atgriezās bērnībā. Pirmais, kas tika izdarīts – abi ūdens toverīšos ielika dinozauru olas un nogaršoja cepumus.

Nelielā kartona kastītē, kas nopirkta rakstāmlietu veikalā (vienā komplektā 10 kastītes), salikti saldumi. Tā kā kastīti rotā zeltīta josla, tā pārsieta ar pieskaņotu zelta krāsas lentīti. Zem lentītes palikta neliela apsveikuma kartīte.

Svinējām divu kolēģu jubilejas. Tā kā abas strādā skolas bibliotēkā, sveicējiem tika dots uzdevums, kas saistīts ar grāmatām.

Iepriekš tiek atlasīta kaudzīte ar grāmatām, kurām ir interesants nosaukums. Piemēram, “Es tevi redzu”, “Amnēzija”, “Mūža noslēpums”, “Kāds no mums melo” utt.

Neskatoties grāmatas nosaukumu, katram jāizvēlas (jāizlozē) sava grāmata. Pēc tam jāprezentē savas grāmatas nosaukums un jāpastāsta, kādas asociācijas vai dzīves pārdomas, vai pat sakritības tas radījis.

Man tik ļoti iepatikās šis uzdevums. Savējiem mājiniekiem neko nestāstīju, jo vēlos viņus pārsteigt kādā ģimenes pasākumā.