Atrastie raksti (151) pēc vārda recenzijas

No 5 zirņiem piešķiru

 

Grāmatā ir daudz labu ieteikumu, bet kā lasāmviela priekš manis bija par garlaicīgu. Pēc savas būtības tā atgādināja Fransuā Lelora grāmatu “Hektors sāk jaunu dzīvi” (vērtējums šeit), kur psihiatrs cenšas uzrakstīt romānu, taču literārais rezultāts sanāk tāds pavājš, jo grūti psiholoģiskus ieteikumus ietērpt aizrautīgā un prasmīgi uzrakstītā daiļdarbā. Vai nu tu esi labs psihiatrs, vai nu – labs rakstnieks. Tieši tāda pati situācija ir ar Rafaellas Džordano grāmatu, kas nodēvēta par romānu. Es gan šo skaļo vārdu “romāns” šajā gadījumā liktu pēdiņās.

Grāmatu lasīju vairākus mēnešus. Nelasījās tik raiti kā vēlētos. Pirmajā reizē biju tikusi līdz pusei un uz vairākiem mēnešiem pametu. Kad nolēmu turpināt lasīt, sapratu, ka neko vairs neatceros (piekritīsiet, ka labas grāmatas saturu atceras arī pēc gadiem) un sāku lasīt no sākuma.

 

Visu svarīgo, ko grāmatā biju pasvītrojusi, uzrakstīju šī raksta turpinājumā. Tās ir konspektīvas tēzes, kuras izlobīju starp teksta rindiņām. Tas arī viss, kas grāmatā bija būtisks.

 

……………………………………………………………………

Kad dzīvei zudusi jēga, un ikdiena arvien vairāk iestieg rutīnas purvā, nepieciešams sapurināties un kaut ko sevī kardināli mainīt. Trīs nedēļas ir minimālais laiks, kas nepieciešams, lai sāktos pārmaiņas un tās kļūtu par ieradumu.

 

Ceļš uz pārmaiņām notiek maziem solīšiem (mazo soļu teorija)

1. Jāuzraksta uz lapas visu, ko vēlas mainīt savā dzīvē, sākot ar pašu nenozīmīgāko un beidzot ar vissvarīgāko.

2. Misijas “Lielā tīrīšana” laikā jāveic pamatīga ārējā un iekšējā tīrīšana. Ārējā tīrīšana paredz to, ka savās mājās jāatbrīvojas no nevajadzīgiem priekšmetiem, bet iekšējā tīrīšana saistās ar sevi, jo jāspēj atpazīt viss, kas attiecībās šķiet toksisks, kaitīgs, notrulinošs.

3. Jāizmet enkurs, tas ir, pēc iespējas biežāk jāatsauc atmiņā un no jauna jāaktivizē sajūtas, kuras piedzīvotas kādā laimīgā brīdī.

4. Jāizveido saraksts ar visām savām pozitīvajām īpašībām, ar visu, ko prot darīt, iekļaujot sarakstā arī savas dzīves lielākos panākumus.


Salīdzinoši nesen – deviņdesmito gadu nogalē – sievietes, sasniedzot 55-u gadu slieksni, varēja doties pelnītā atpūtā, lai brīvo laiku veltītu saviem mazbērniem, rokdarbiem un mazdārziņam. Šodienas sievietei, lai dzīvotu līdzi laikam un godam spētu noturēties līdz pensijai, savos 50 gados jābūt tik aktīvai kā kādreizējai 35-gadniecei. Viņa nedrīkst pieļaut personības attīstības apstāšanos, jo citādi izies no “aprites”, tādā veidā zaudējot ne tikai savu vērtību sabiedrības acīs, bet arī darbu.

Izrādes galvenā varone, ko lieliski izspēlē Zane Daudziņa, nesen nosvinējusi 50 gadu jubileju. Pirms iešanas atvaļinājumā, viņa netīšām uzzina, ka pēc atvaļinājuma tiks atlaista no darba. Tas nozīmē, ka šo dažu nedēļu laikā viņai jāpilnveidojas un jāmainās, lai priekšniecībai pierādītu, ka nav “zemē metama”. Tiek apmeklētas dažādas izaugsmes nodarbības, uzsākta sportošana un padomāts par pareizu ēšanu, jo tas ietilpst modernās mūsdienu sievietes dienas kārtībā. Vismaz tā mūs cenšas pārliecināt interneta vietnes un preses izdevumi. Protams, ka galvenā varone savu pārvērtību laikā neiztiek bez amizantiem starpgadījumiem un neveiksmēm, līdz beidzot secina, ka jāņem tas, ko dzīve dod.

No 5 zirņiem piešķiru

 


Koncerts bija ieplānots 13. aprīlī, taču negantnieks Covid-19 visus plānus izjauca, koncertu pārceļot piecus mēnešu vēlāk.

Kā izrādās, Ogre bija Melo-M jaunās tūres pirmā uzstāšanās vieta. Ļoti labs koncerts. Ugunīga un pozitīvas enerģijas pārpilna mūzika, kuras basu atbalsis sajutu savā organismā kā ritmiskas vibrācijas, kaut sēdēju pēdējā rindā. Īpaši patika Dināras Rudānes izdziedātās operas melodijas. Aizvēru acis un sajutos kā Nacionālajā Operā, kur neesmu bijusi vairākus mēnešus.

Kad koncerta noslēgumā visa publika piecēlās kājās un aplaudēja, izlūdzoties vēl kādu skaņdarbu, tika dāvāta Raimonda Paula “Dāvāja Māriņa”. Tik emocionāls dziedājums, ka beidzot tā pa īstam izjutu un izraudāju līdzi dziesmas vārdiem. Var jau būt, ka mans organisms tā izpaudās, jo bija noilgojies pēc kultūras pasākumiem.

No 5 zirņiem piešķiru


Bērnišķīgi naiva filma par labiņajiem un ļauniņajiem, kas tika filmēta Ogrē (precīzāk – Jaunogrē). Filmas galvenā darbība notiek pie savdabīgas mājas, kuru jau kopš savas bērnības dēvēju par rūķu namiņu, jo tieši tādā, manuprāt, dzīvoja septiņi rūķīši no pasakas par Sniegbaltīti.

Filmas galvenie varoņi ir četri bērni, kas sadraudzējas ar nīgro pensionāru Armandu (izbijušu VEF inženieri), lai kopīgi cīnītos pret Kārli un viņa diviem muļķīgajiem pakalpiņiem, kuri vēlas iegūt večuka īpašumu. Lietā tiek liktas gan inženiera zināšanas, gan modernā tehnoloģija, filmā ienesot fantāzijas un fantastikas elementus.

Salīdzinot ar citām latviešu bērnu filmām, šī likās par daudz uzspēlēta. Arī bērnu dialogi nebija dabiski, bet kā no teātra skatuves.

No 5 zirņiem piešķiru

 

 


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Katrs darīsim savu darbu un nebāzīsimies ar pārmetumiem citā profesijā, ko nepārzinām.


lasītākās tēmas

pēdējā mēneša laikā