Atrastie raksti (168) pēc vārda recenzijas

No 5 zirņiem piešķiru

 

Romānu “Zvaigžņu dāvātāja” biju iesākusi lasīt krievu valodā pirms apmēram diviem gadiem, taču lasīšana rīderī (e-book reader) man nešķita pietiekami ērta, tāpēc, izlasījusi vien ceturto daļu, romānu pametu. Iespējams, ka lasīšana krievu valodā neritēja tik raiti kā dzimtajā valodā un arī grāmatas sākumdaļā aprakstītie notikumi nešķita pārāk saistoši, kaut izlasīto es samērā labi atcerējos pat pēc tik ilga laika. Taču, ieraugot šo romānu grāmatnīcas plauktā latviešu valodas tulkojumā, bez liekas apdomāšanās nopirku. Un nenožēloju.

Grāmatu caurvij divas galvenās varones – brīvdomātāja Mārdžerija un nelaimīgi precējusies Alise. Viņas ap sevi pulcē vairākas sievietes, kļūstot par ceļojošajām bibliotekārēm un kopīgi iesaistoties cīņā par sieviešu līdztiesībām. Autore lasītāju iztēlē izvadā pa Kentuki kalnaino apvidu, kur katru dienu, neskatoties uz laikapstākļiem, vairākas stundas jājot, pavada bibliotekāres cēla mērķa labad -, lai apkaimes iedzīvotājiem piegādātu grāmatas un žurnālus.

Neskatoties uz dažādiem starpgadījumiem, šī grāmata izstaro labestīgu auru, parādot, kā draudzība palīdz visām “grāmatu meitenēm” atbrīvoties no aizspriedumiem un kļūt drosmīgākām.

Romāns balstīts uz patiesiem notikumiem. No 1935. līdz 1943. gadam Amerikas Savienotajās Valstīs darbojās Ceļojošo bibliotēku programma.

 

Citāti


Gada sākumā Raimonds Pauls (85) paziņoja, ka beidz koncertēt, tāpēc biju manāmi pārsteigta, kad uzzināju, ka viņš septembra nogalē uzstāsies mūsu pilsētā. Šoreiz maestro koncertēja kopā ar Latvijas Radio bigbendu, Anci Krauzi un Daumantu Kalniņu.

Visumā koncerts patika. Traucēja tikai raksturīgais latviešu estrādes mūzikai – fona skanējuma pārākums pār dziedātājiem. Līdz ar to brīžiem bija grūti saprast dziesmu vārdus. Dēls pēc koncerta teica: “Labāk būtu, ja Raimonds Pauls uzstātos tikai ar abiem dziedātājiem.”

Televīziju sen vairs neskatos, tāpēc Daumants Kalniņš man bija kā atklājums. Fantastiska balss un teatrāla atbrīvotība. Turpretim Ances Krauzes balss izklausījās smagnēja, pievilkusies ar tautas dziesmu dziedātājas bļaušanas stilu. Kamēr dziedāja tautas dziesmas Raimonda Paula apdarē, bija okey. Līdzko sāka dziedāt ar Daumantu mīlas dziesmas, manuprāt, abi pēc balsu tembra neklapēja kopā. Bet tās ir tikai manas – klausītājas, ne profesionāles domas.

No 5 zirņiem piešķiru

 


Trīs draudzenes nolemj iepatikties puišiem, lai ar tiem varētu iet uz devītās klases izlaiduma balli. Tiekšanās pēc līdzības ar populārajām skolas meitenēm, sabojā draudzeņu attiecības un liek pārdomāt dzīves vērtības. Jāatzīst, ka ne ar ko daudz tā laika jaunieši (1999. un 2000. gads) savstarpējās attiecībās neatšķiras no mūsdienu jauniešiem. Mainījusies tikai mode un tehnoloģijas. Tāpēc īpaši neizjutu, ka filmā būtu attēloti notikumi pirms 20 gadiem.

Visumā komēdija patika, kaut saskatīju tajā arī no ārzemju filmām aizgūtus stereotipus.

No 5 zirņiem piešķiru


Bušona ir mazs ciematiņš Francijā, kurā atlicis vien neliels iedzīvotāju skaits. Pilsētas galva ar dažādām viltībām no Eiropas Savienības fondiem mēģina iegūt līdzekļus, lai tādā veidā atbalstītu palikušos bušoniešus. Viss ir labi līdz mirklim, kamēr Bušonā uzrodas Eiropas Parlamenta pārstāvis.

Mūsdienīga, humorpilna izrāde par politiskajiem un ekonomiskajiem absurdiem Eiropas Savienībā. Apbrīnojami asprātīgs teksts un izcils aktieru sniegums.

No 5 zirņiem piešķiru


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.



pārdomas 

 

Kad ceļam priekšā tiek likts koks, nemēģini to salauzt ar spēku. Neizdosies. Arī apejot koku, ieguvējs nebūsi. Labākais variants – mainīt iešanas virzienu.


lasītākās tēmas

pēdējā mēneša laikā