Okeāns kurpē

Pirmā apskates vieta Norvēģijā – Atlantijas okeāna (Norvēģu jūras) piekrastes sala. Ja uz tās neslietos majestātiski augsts kalns, varētu padomāt, ka atrodamies Latvijā, jo līdzās esošajā pļavā aug tie paši augi, kas pie mums: raspodiņš, ceļteka, āboliņš, smilga, zirgskābene u.c.

Lai arī līņāja, bērni akmeņainajā okeāna piekrastē meklēja lielos gliemežvākus. Dēls atrada krabja spīli un pie vienas reizes pamatīgi saslapināja kurpes. Tētis bija dusmīgs, jo šajās kurpēs jāstaigā visa diena, un gaisa temperatūra ir tikai +150C. Bet es dēlu mierināju, ka tagad viņš savā kurpē līdzi nēsās Atlantijas okeāna ūdeņus.

Norvēģijas ceļojuma sīkāku aprakstu var lasīt šeit.


Kalni. Kalni. Kalni

Kad vakar Norvēģijā pa autobusa logu ieraudzīju pirmo kalnu, fotografēju to no visām pusēm. Šodien braucām garām tik daudz kalniem, ka sapratu, ja fotografēšu tos tik izmisīgi kā vakar pirmo ieraudzīto, dienas beigās aparātam pietrūkts atmiņas. Galu galā apmēram 70% Norvēģijas teritorijas aizņem kalni un plakankalnes.

Fjordu skaistumu nav iespējams ne aprakstīt, ne nobildēt. Pat mākoņos ietītās kalnu virsotnes un lietus mirga nespēja mazināt grandiozos iespaidus. Sajūtas kā nerealitātē. Viennozīmīgi - tas jāredz savām acīm.

Varavīksnes viens gals mērcējas fjordu ūdenī.

Šodien īpaši sajūsmināja Troļļu ceļš, kas izkārtojies pa kalnu serpentīna veidā. Tā ir īsta šoferu profesionalitātes un pasažieru baiļu sliekšņa pārbaude. Pirms brauciena gids pasmējās, ka tagad būs nepieciešami pamperi.

Skats uz Troļļu ceļu no kalna virsotnes.

 

Norvēģijas ceļojuma sīkāku aprakstu var lasīt šeit.


Ziema vasarā

Šodien Norvēģijas zaļās fjordu ielejas pamazām nomainīja klinšaini kalni ar sniegotām virsotnēm. Uzbraucām Dalsnibas klintī (1476 m v.j.l.). Kad bija sasniegts augstums apmēram 1000 m v.j.l., sniegotajā kalnu ielejā pavērās iespaidīgs skats uz pusaizsalušu ezeru. Pie tam ledus dažās vietās bija gaiši zils. Sajūtas fantastiskas. Gluži kā pasakā par Sniega karalieni. Salti un reizē arī baisi.

Pusaizsalušais ezers pusceļā uz Dalsnibas klints virsotni.

 

Zilais ledus.

 

Kopā ar bērniem nepalaidu garām iespēju jūlija mēnesī papikoties. 

 

Norvēģijas ceļojuma sīkāku aprakstu var lasīt šeit.


22. jūlijs, trešdiena

26.07.2015.

Ūdenskritumu diena

Ja pirmajās dienās katrs niecīgais Norvēģijas ūdenskritumiņš izraisīja apbrīnu, tad šodien redzētie ūdenskritumi mani vairs nespēja pārsteigt. Kā teikt – pie visa (arī labā) ātri pierod. Dēlu gan viens ūdenskritums pārsteidza nesagatavotu. Kamēr pārējie ceļotāji slēpās aiz klints daļas, manējais vēlējās parādīt savu drosmi un aiziet līdz skatu laukumam. Netika pat pusceļā, jo uzpūta stiprs vējš un ūdenskrituma šļakatas viņu saslapināja no galvas līdz kājām.

Kreisajā pusē redzama tumšāka klints daļa, aiz kuras visi slēpās, lai nesamirktu.

 

Norvēģijas ceļojuma sīkāku aprakstu var lasīt šeit.


Sāmu zābaki

Hardangerviddas kalnu virsotnēs (ap 1100 m v.j.l.) jūtama tundras gaisotne. Apkārtnes krāsās saskatāmi Latvijas vēlajam rudenim vai agrajam pavasarim raksturīgie zaļganīgi brūnie toņi. Kalna virsotni klāj akmeņi, pērnā gada sausā zāle, ķērpji, sūnas un nelielas sniega strēles. Vietām starp akmens bluķiem ganās aitas. Šajā, varētu teikt, ka eksotiskajā, bet nemājīgajā vietā, savas sūnu iglas uzslējuši sāmi (Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji).

Sūnu igla.

Šo skarbo eksotiku vēlējos atvest mājās, tāpēc nepažēloju naudu un kā suvenīru nopirku oriģinālus sāmu zābakus.

No ziemeļbrieža ādas gatavoti sāmu zābaki.

 

Norvēģijas ceļojuma sīkāku aprakstu var lasīt šeit.


Četri gadalaiki sešās dienās

Sešās dienās, kas tika pavadītas Norvēģijā, izbaudīju visus četrus gadalaikus. 

RUDENS

Pelēki mākoņi, kas pārvilkušies pāri Alesunnas pilsētai un lietavas, kuru dēļ jāģērbjas ūdens necaurlaidīgās drēbēs.

ZIEMA

Sniega segas biezums kalna virsotnē

pārsniedz autobusa augstumu.

 

PAVASARIS

Kalnu virsotnes, kuras apdzīvo sāmu tauta, klāj pērnā gada sausā zāle, ķērpji, sūnas un nelielas sniega strēles.

VASARA

Galvaspilsētā Oslo aptuveni +200C.

Pie viesnīcas nogatavojušies ķirši.

 

Ilgas pēc mājām

Lai arī Norvēģijā ir fantastiski dabasskati, ļoti ilgojos pēc mājām. ”Gulbīti, gulbīti (domāta baltā airBaltic lidmašīna), kustini spārniņus (oriģinālajā – kājiņas), aiznes mani uz laimīgo zemi!”.

 

Norvēģijas ceļojuma sīkāku aprakstu var lasīt šeit.


Mūsu kalns

Pēc gigantiskajiem Norvēģijas kalniem, kuru augstums pārsniedz 2 km virs jūras līmeņa, Ogres Zilie kalni, kas nesasniedz pat 40 m virs apkārtnes augstuma, šķiet tādi sīciņi. Toties esmu droša, kad tie nekad nepārsteigs ne ar sniega lavīnu, ne ar akmens nogruvumu. Un man nebūs bail apmaldīties, mežā ogojot vai sēņojot.

 

Fotogrāfiju šķirošana

Gandrīz visu dienu pavadīju, šķirojot ceļojuma bilžu failus. Līdz ar digitālo fotoaparātu izgudrošanu, līdzi nācis arī viens sliktums. Ja agrāk taupības nolūkos ar filmu fotoaparātu fotografēja pašu būtiskāko, tad tagad tiek bliezts viss pēc kārtas n-tajos eksemplāros.


Mājas lapā ievietoti oriģināli autores darbi, nevis kopijas vai tulkojumi no citām tīmekļa vietnēm. Rakstus, zīmējumus, idejas un fotogrāfijas nedrīkst pārpublicēt bez autores piekrišanas, kā arī nedrīkst izmantot komerciāliem mērķiem.

 

© Sanita Nikitenko



Tumši pelēkās krāsas datumos ievietoti raksti.




pārdomas 

 

Vecāku priekšstati par bērna nākotni bieži vien atšķiras no bērna priekšstatiem par savu nākotni.