Pusdienu nauda

Nekad saviem bērniem neesmu devusi pusdienu naudu nedēļai, jo zinu, ka visa nauda tiktu iztērēta jau nedēļas vidū. Ik dienu viņiem makā ielieku 3,50 eiro. Ar to ir jārēķinās, ka pusdienas Rīgas centra skolā maksā divreiz dārgāk nekā, piemēram, mūsu pilsētas skolā.

Katra svētdiena man sagādā galvassāpes, jo atkal nākas meklēt, kurā vietā banknotes izmainīt monētās. Protams, ka šī monētu vākšana un ikvakara skaitīšana man jau ir apnikusi, tāpēc ar nepacietību gaidu, kad skolā par pusdienām varēs norēķināties ar e-talonu.

Nedēļas sākumā monētu parasti ir ļoti daudz, tāpēc glabāju tās firmas “Gino Rossi” kurpju kastē. Smejos, ka mums mājās ir pašiem sava Ginorosi banka.

Sarkanais mēness

Gribēju ieraudzīt sarkano mēnesi. Naktī pulksten 2-os tas vēl nebija sarkans, bet 7-os no rīta nebija vairs redzams, jo lija.

Stiprie

Cīņas sparu, cerību un citādu skatījumu uz dzīves vērtībām ieraudzīju deviņu invalīdu sejās. Ar savu aktīvo darbošanos viņi iedvesmo mūs – veselos. Ceļojošās izstādes “Lepns. Stiprs. Pamanāms” lielās fotogrāfijas mani uzrunāja veikala “Top!” fuajē.

Bez kompleksiem

Pēdējos gados mūsu pilsētas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji arvien vairāk iesaistās labiekārtošanas darbos. Tikai žēl, ka ik reizi aktīvākie ir vieni un tie paši. Piemēram, šodien es ar vīru un tēvu apmēram 2-as stundas izlīdzinājām lielu zemes kaudzi. Un mani nemaz nemocīja kompleksi par to, ka mūsu darbošanos redz blakus esošo māju iedzīvotāji, kā arī mani skolēni. Ja vajag, bez liekām emocijām varu pastrādāt vecās darba drēbēs mājas pagalmā, bet pēc tam uzvilkt stilīgu apģērbu, augstpapēžu apavus un doties ikdienas darīšanās. Diemžēl daudzas mūsu mājas sievietes nekad nav piedalījušās šādos darbos, jo laikam nespēj nokāpt no saviem augstuma pjedestāliem.

Dzeltenas bikses ir man …

Dievinu dzelteno krāsu. Tā izstaro siltumu, prieku un enerģiju. No šodienas manai dzelteno apģērbu un apavu kolekcijai piepulcējās dzeltenas bikses.

Dzeltenas kurpes, dzeltenas kurpes ir man …

Dzeltenas bikses, dzeltenas bikses ir man …

Labākā draudzene(?)

Meita saslima. Drīzu atveseļošanos viņai WhatsAppā novēlēja vairāki draugi. Taču vislabākā draudzene, kuras ziņu meita gaidīja visvairāk, neko neuzrakstīja. Esot bijis daudz jāmācās.

Veselības problēmas

Laikam veltīgi pirms dažām dienām sapriecājos, ka esmu izārstējusies jau nākamajā dienā pēc ārsta vizītes.

Ačgārnā medicīniskā aprūpe

Slikti jutos, tāpēc aizbraucu uz pilsētas slimnīcu. Tur man pateica, ka slimnīcā pieņem tikai ar ārsta norīkojumu. Teicu, ka pie vajadzīgā ārsta vizīte jāgaida vairāk kā mēnesis, jo visi pieraksti uz oktobri (1. oktobrī!!!) jau aizņemti. Tad man ieteica otru veidu, kā tikt slimnīcā – jāizsauc ātrā palīdzība.

Tāda ačgārna tā mūsu medicīniskā aprūpe. Tu slikti jūties, pats ierodies slimnīcā, bet tevi nepieņem. Toties dzērāju, kurš vāļājas pievārtē, uzņem slimnīcā, jo viņš atvests ar ātro palīdzības mašīnu.

Dzīves dzinulis

Pirms dažām dienām izvirzīju teoriju, kāpēc vidusskolas vecuma puiši vēlas sev meiteni. Izslēdzu varbūtību, ka tā būtu fizioloģiskā nepieciešamība.

Puisim meitene nepieciešama kā dzīves dzinulis. Tagad paskaidrošu sīkāk. Bērnībā par visiem puisēna sasniegumiem priecājas māte. Viņa pamudina uz jauniem atklājumiem un savu mīluli apbalvo, piemēram, ar saldumu vai rotaļlietu. Kad mazais puisēns izaug un kļūst par pusaudzi, notiek dabiska atdalīšanās no vecākiem. Arī no mīļās mammas. Tagad viņš par saviem sasniegumiem stāsta draugiem. Tie uzklausa, bet nepriecājas tik ļoti, kā kādreiz to darīja māte, jo draugi savā veidā ir konkurenti, kas arī sacenšas sasniegumos. Kas puisim atliek? Viņam vajadzīga meitene, kura spēs novērtēt viņa vīrišķīgo drosmi. Viņa priecāsies par savu puisi, slavēs un apbalvos (ar vārdiem vai skūpstiem). Tas, savukārt, puisi mudinās uz jauniem varoņdarbiem. 

Skolotāju diena

Šodien jutos kā karaliene, jo ienākot skolā, man galvā tika uzlikts papīra kronis. Vizuālās mākslas skolotāja - papīra karaliene.

Analīžu kļūda

Vakar nodevu asins analīzi. Vakarā saņēmu atbildi. Diez ko iepriecinoša tā nebija. Ar treknu sarkanu strīpu pasvītrots vārds dzelzs, jo izrādās, ka tas manā organismā ir divas reizes vairāk nekā pieļaujams. Zem sarkanās strīpas sekoja iespējamo slimību uzskaitījums. Visu vakaru pavadīju pie datora, internetā lasot par katru no šīm kaitēm.

Šodien atkārtoti nodevu dzelzs analīzi. Vakarā saņēmu atbildi. Izrādās, ka dzelzs manā organismā ir normas robežās. Visu varenā medicīna! Tas nozīmē, ka vakar veltīgi stresoju.

Veselības deja

No rīta likās, ka veselība uzlabojusies, taču vakarā izrādījās, ka visu dienu tiku maldināta. Tāda savāda sajūta – it kā būtu pasperti trīs soļi uz priekšu un tad divi atpakaļ. Vai tā ir veselības deja?